ĪSUMĀ:
- Dienests noteikts kā obligāts no 2024. gada 1. janvāra.
- Obligātajiem iesaukumiem prioritāri pakļaus vīriešus viena gada laikā pēc 18 gadu vecuma.
- AM: Šī vecuma grupa izvēlēta, lai maksimāli netraucētu jaunieša turpmākajām dzīves gaitām.
- Augstākās izglītības iegūšana nav iemesls, lai pilsoni neiesauktu dienestā.
- Lai arī paredzētas iespējas, VAD bez īpašas vajadzības iesaka neatlikt.
- AM: Pilsoņi VAD tiks iesaukti neatkarīgi no viņu sociālo saistību lieluma.
- Potenciāli dienestam pakļaujamo pilsoņu skaitu ministrija neaplēš.
Pēc pusotra mēneša sāksies VAD pirmais iesaukums, kas būs brīvprātīgs un kuram var pieteikties vīrieši un sievietes vecumā no 18 līdz 27 gadiem. Pēc pirmā brīvprātīgā iesaukuma no 2024. gada VAD noteikts kā obligāts, kad no dienestam pakļautajām pilsoņu grupām pēc nejaušās atlases principa un kopā ar brīvprātīgajiem komplektēs iesaukuma sastāvu.
Pirmkārt iesaukšanai dienestā būs pakļauti vīrieši, kuri dzimuši pēc 2004. gada 1. janvāra. Kopumā likums pieļauj dažādus gadījumus, kas dienestam pakļauj vīriešus līdz 27 gadu vecumam. Kuri pilsoņi konkrētāk būs pakļauti obligātajiem iesaukumiem?
Prioritāri pakļauti 18–19 gadus veci vīrieši
Likums nosaka, ka dienestam pakļauti ir pēc 2004. gada 1. janvāra dzimuši vīrieši viena gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas. AM norādīja – vīrieši vecumā no 18 līdz 19 gadiem dienestam tiks pakļauti prioritāri.
"Valsts aizsardzības dienestā galvenokārt tiks iesaukti pilsoņi 18–19 gadu vecumā. (..) Šajā vecuma grupā lielākā daļa jauniešu tikai pabeidz vidusskolu un vēl nav uzsākuši profesionālo vai ģimenes dzīvi, kuru vēlākā dzīves posmā būtu sarežģītāk savienot ar valsts aizsardzības dienestu. Līdz ar to minētā vecuma grupa izvēlēta, lai maksimāli netraucētu jaunieša turpmākajām dzīves gaitām," skaidroja ministrijā.
Savukārt pilsonis, kas pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas turpinās iegūt pamata vai vidējo izglītību, piemēram, vidusskolā 12. klasē vai 3. kursā profesionālās izglītības iestādē, būs pakļauts iesaukšanai viena gada laikā pēc izglītības iestādes absolvēšanas. Šeit gan jāatzīmē, ka mācībām noteikts ierobežojums, – ja pamata vai vidējās izglītības iegūšana netiks pabeigta līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, tad pilsoni varēs iesaukt gada laikā pēc 24 gadu vecuma sasniegšanas.
Ja jaunieti neatlasīs iepriekš minētajos termiņos, tad viņu noņems no VAD uzskaites un ieskaitīs Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rezervē kā rezervistu. Tātad – persona var netraucēti turpināt studiju un darba gaitas, neraizējoties par iesaukšanu VAD, atzīmēja AM, norādot, ka tā vietā iespējams brīvi izvēlēties citus veidus, kā iesaistīties valsts aizsardzībā, piemēram, iestājoties Zemessardzē vai apgūstot brīvprātīgo rezervistu kursu.
Kas jāzina tiem jauniešiem, kuri izvēlējušies iegūt augstāko izglītību?
Augstākā izglītība – nav iemesls neiesaukšanai
Ministrijā uzsvēra, ka VAD likums paredz –
augstākās izglītības iegūšana nav iemesls, lai pilsoni neiesauktu dienestā.
Tas nozīmē, ka dienestam līdz 27 gadu vecumam pakļauti var būt arī vīrieši, kas līdz tam studē vai jau pabeiguši augstākās izglītības studijas. Jo likums vienlaikus nosaka, ka darba devējs vai izglītības iestāde atbrīvo no darba pienākumiem vai studijām iesaucamo, lai tas varētu veikt pārbaudes pirms VAD uzsākšanas, vai dienesta pildītāju.
AM pārstāvis Roberts Skraučs portālam LSM.lv skaidroja, ka, lai arī gadījumi, kad VAD pakļaus studentu, varētu notikt, jāņem vērā, ka prioritāri dienestam pakļaus pilsoņus 18–19 gadu vecumā uzreiz pēc vidusskolas absolvēšanas.
Piemēram, pilsoņus, kas studēs augstāko izglītību vai to jau būs ieguvuši, varētu pakļaut dienestam gadījumos, kad atbilstoši NBS vajadzībām nebūs iespējams nokomplektēt pilnu iesaukuma sastāvu ar brīvprātīgajiem dienesta dalībniekiem un prioritāri iesaucamajiem, skaidroja AM pārstāvis.
Tāpat augstākās izglītības iegūšana nav pamats dienesta automātiskai atlikšanai, atzīmēja AM. Proti, likumā paredzēta iespēja arī dienestu atlikt. Atsevišķos gadījumos, ja cilvēks iestājies augstskolā, viņam būs tiesības dienestu atlikt līdz 26 gadu vecumam.
Iesaka bez īpašas vajadzības dienestu neatlikt
Kopumā iesaukšanai VAD pakļauti vīrieši līdz 27 gadu vecumam. Ir noteikti vairāki gadījumi, kad dienests tiek atlikts.
Viens no tiem ir arī paša pilsoņa lūgums atlikt dienestu, pamatojot to ar svarīgiem iemesliem. Ministrijā skaidroja, ka šādi "svarīgi iemesli" varētu būt, piemēram, stipendijas saņemšana augstskolā, dalība valsts sporta izlasē, bērna kopšanas atvaļinājums vai citi svarīgi ģimenes apstākļi. Dienestu šajā gadījumā var atlikt, bet ne vēlāk kā līdz 26 gadu vecuma sasniegšanai.
AM uzsvēra, ka tā katru dienesta atlikšanas gadījumu vērtēs individuāli.
Kopumā ministrija iesaka bez īpašas vajadzības dienestu neatlikt, jo vēlāk dienesta izpilde var būt saistīta vēl ar papildu izaicinājumiem kā, piemēram, ģimene, mazi bērni, kredītsaistības.
"Pilsoņi valsts aizsardzības dienestā tiks iesaukti neatkarīgi no viņu sociālo saistību lieluma," atzīmēja AM.
Potenciāli dienestam pakļaujamo pilsoņu skaitu neaplēš
Dienestam var pieteikties arī brīvprātīgi – vīrieši un sievietes no 18 līdz 27 gadu vecumam. Pirmais VAD iesaukums 1. jūlijā būs pilnībā brīvprātīgs. 15. maijs ir pēdējā pieteikšanās diena. Līdz šim pieteikumus pirmajam iesaukumam iesnieguši vismaz 470 Latvijas pilsoņi.
Brīvprātīgi dienestam varēs pieteikties arī tad, kad VAD noteikts kā obligāts. Proti, no nākamā gada. Ja nebūs pieteikušies pietiekami daudz brīvprātīgo, tad trūkstošo daļu, ko noteiks NBS vajadzības, iesauks obligātā kārtā, rīkojot nejaušo atlasi.
Konkrētu vienam iesaukumam potenciāli pakļaujamo pilsoņu skaitu AM atteicās aplēst, norādot, ka tas būšot atkarīgs no tā, cik daudz pilsoņu dienestam pieteiksies brīvprātīgi.
KONTEKSTS:
Lai sagatavotu Latvijas pilsoņus valsts aizsardzības uzdevumu izpildei, valstī tiek veidots obligātais aizsardzības dienests.
Pirmais iesaukums ir brīvprātīgs – tam Latvijas pilsoņi vecumā no 18 līdz 27 gadiem var pieteikties līdz šā gada 15. maijam. Paredzēts, ka šajā pirmajā iesaukumā būs 300 jaunieši.
