Darbojās 119 sirēnas
Pirmdien, 20. maijā, trauksmes sirēnas atskanēja visā Latvijā. Vietām tās bija dzirdamas ļoti labi, citur – sliktāk vai pat nemaz. Bez traucējumiem un bojājumiem nostrādāja 119 no 155 pārbaudītajām trauksmes sirēnām, informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).
Kopumā Latvijā ir uzstādītas 164 trauksmes sirēnas, taču deviņām sirēnām netika veikta pārbaude, jo tās tiek atjaunotas, pārvietotas vai remontētas.
Šogad problēmas bijis ar lielāku sirēnu skaitu nekā citus gadus – kopumā tās konstatētas 28% no visām sirēnām, kas ir Latvijā.
"119 sirēnas nostrādāja. Pārējām sirēnām vai nu ir tehniskas problēmas, vai ir problēmas ar piekļuvi pie pašas sirēnas, lai varētu to iedarbināt arī manuāli, ja tā nenostrādā. Pagājušajā gadā nostrādāja 138 sirēnas bez bojājumiem, šogad 119 sirēnas. Tās ir gan nolietojušās, vecas, un aptuveni 20 gadi šīm sirēnām ir. Iemesls mūsu pārbaudēm ir tāds, lai mēs konstatētu, kur ir problēmas un tās novērstu," LTV pastāstīja VUGD Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks Uldis Ķevers.
Trauksmes sirēnu pārbaudes rezultāti:
- Rīgā un Rīgas reģionā no 55 izvietotajām sirēnām bez traucējumiem nostrādāja 37 sirēnas, bet astoņas Rīgā izvietotās un pa vienai Baldonē, Saulkrastos, Olainē, Baložos, Lielvārdē, Ikšķilē, Ķegumā un Ogrē izvietotā sirēna nenostrādāja. Viena Rīgā un viena Salaspilī izvietotās sirēnas netika pārbaudītas, jo tām tiek veikti remontdarbi.
- Kurzemē no 29 izvietotajām trauksmes sirēnām bez traucējumiem nostrādāja 20 sirēnas. Saldū, Skrundā, Liepājā un Ventspilī izvietotā sirēna nenostrādāja, Grobiņā izvietotajai sirēnai konstatētas skaņas problēmas. Savukārt Pāvilostā, Sabilē, Valdemārpilī un Ventspilī izvietotās sirēnas netika pārbaudītas, jo tās nav darba kārtībā vai tām tiek veikti remontdarbi.
- Zemgalē no 23 izvietotajām sirēnām bez traucējumiem nostrādāja 18 sirēnas. Dobelē, Viesītē, Kandavā un Jelgavā izvietotā sirēna nenostrādāja, savukārt Tukumā uzstādītā sirēna netika pārbaudīta.
- Latgalē no 29 izvietotajām sirēnām bez traucējumiem nostrādāja 26 sirēnas. Rēzeknē, Daugavpilī izvietotā sirēna nenostrādāja, bet Krāslavā izvietotajai sirēnai konstatētas skaņas problēmas.
- Vidzemē no 28 izvietotajām sirēnām bez traucējumiem nostrādāja 18 sirēnas. Mazsalacā, Valmierā un divas Alūksnē izvietotās sirēnas nenostrādāja, Ainažos, Strenčos un divām Limbažos izvietotajām sirēnām konstatētas skaņas problēmas. Savukārt Līgatnē un Alojā izvietotās sirēnas netika pārbaudītas, jo tās nav darba kārtībā vai tām tiek veikti remontdarbi.
Par visiem pārbaudes laikā konstatētajiem traucējumiem VUGD informēja Iekšlietu ministrijas Informācijas centru, kas tehniski nodrošina trauksmes sirēnu (un programmnodrošinājuma) apkopi un uzturēšanu.
Nemierā ar "112" lietotni
Pirmo reizi trauksmes sirēnu ieslēgšanas brīdī lietotnes "112 Latvija" lietotājiem tika nosūtīts paziņojums, lai reālos apstākļos testētu lietotnes darbību. Līdz šim paziņojumi bija sūtīti tikai par bīstamiem laikapstākļiem.
VUGD nav apmierināts ar lietotnes "112 Latvija" uzrādītajiem darbības rezultātiem,
jo tās izstrādātājs nenodrošināja, ka visi lietotnes lietotāji vienlaicīgi un nekavējoši saņem paziņojumu par trauksmes sirēnu pārbaudi, kas ir viens no šīs lietotnes izveides mērķiem. Pārbaudē identificētās lietotnes darbības problēmas ir nodotas izstrādātājam, kam prasīs tās novērst pēc iespējas īsākā laikā.
"Esam konstatējuši, ka šī ziņa neaizgāja plūstoši visiem lietotājiem. Bija lietotāji, kuri ziņu saņēma pēc stundas, daži pēc pāris minūtēm. Bija arī tādi, kuri nesaņēma," pastāstīja Ķevers.
Trauksmes sirēnu uzdevums ir brīdināt iedzīvotājus dabas vai tehnogēnās katastrofas vai tās draudu gadījumā. Paralēli informācija par apdraudējumu tiek pārraidīta ar radio un TV palīdzību.
Šūnu apraides sistēma – vai būs šogad?
Ņemot vērā saspīlēto ģeopolitisko situāciju un Krievijas karu Ukrainā, februārī LTV raidījumā "Šodienas jautājums" iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Jaunā Vienotība") atklāja, ka šogad darbību jāsāk agrīnās brīdināšanas sistēmai, ko sauc arī par šūnu apraides sistēmu. Tā ir tehnoloģija, kas brīdina par apdraudējumu un informē par ieteicamo rīcību, izsūtot paziņojumu uz tālruņiem.
"Tas mērķis, protams, ir to izdarīt. Plāns bija šis gads. Pašlaik šāds uzstādījums ir. Katrā ziņā pēkšņi nevarētu būt nobīde pa gadu vai kaut kas tamlīdzīgs. Tā ir ļoti svarīga lieta, un mēs darīsim visu, lai to īstenotu," vēl pirms dažiem mēnešiem teica ministrs.
Pašlaik notiek publiskais iepirkums. Un nevar pilnīgi droši teikt, ka šogad sistēma, kas der kā veciem, tā jaunākā modeļa telefoniem, strādās.
"Tas, protams, ir atkarīgs no piedāvātā risinājuma. Šobrīd spekulēt par šo īsti vēl nevar. Viennozīmīgi tas, ko mēs šogad sāksim, tā ir šo risinājumu testēšana ieviešanas darbu kontekstā," sacīja Iekšlietu ministrijas Informācijas centra priekšnieks Āris Dzērvāns.
Ja šorīt būtu bijusi īsta krīze vai apdraudējums, VUGD ieskatā, sabiedrību izdotos sasniegt caur vairumu sirēnām, kas strādā, operatīvie transportlīdzekļi brauktu un ziņotu pa skaļruņiem, kā arī operatīvā informācija būtu klausāma un skatāma Latvijas Televīzijā un Latvijas Radio.
