1253. gadā rakstos pirmoreiz minēts Līvas ciems, kas, attīstoties tirdzniecībai un ostai, gadsimtu gaitā izauga par Liepājas pilsētu. Līvas ciema svētki godā ceļ mūsu tautas senos ēdienus, folkloru un amatus, pulcējot vairāk nekā 100 meistaru un mājražotāju no visas Latvijas. Grozu pinējs Roberts Leitāns no Kuldīgas novada Līvas ciema svētkos piedalās regulāri, smejot, ka vecāki bērniem viņu rāda kā dzīvu muzeja eksponātu.
"Viņi nāk un rāda, stāsta – re, kā onkulis pin. Paskatās tādu eksotiku. Maz jau vispār palikuši, kas ar to nodarbojas. Tas ir mantots amats no senčiem, iet līdzi visu dzīvi," stāsta grozu pinējs Leitāns.
Arī koka karošu meistars Kārlis Ziediņš secinājis, ka šādi pasākumi Latvijā ir gandrīz vai vienīgā vieta, kur jaunā paaudze var izmēģināt roku tradicionālajos amatos.
"Jaunais mācību saturs tiek tendēts uz datoriem, uz iekārtām. Roku muskulatūra netiek attīstīta, un tas daudz ko nodara arī lasītprasmei, domāšanai," uzskata Ziediņš.
Līvas ciema svētki katru gadu piesaista vairākus tūkstošus apmeklētāju, kuri šeit atrod ko baudāmu gan sirdij, gan vēderam.
Ineta, svētku apmeklētāja: "Gan lieliska atpūta, gan arī varam atbalstīt mūsu mājražotājus. Tas arī nav mazsvarīgi. Noskaņa jauka, un redzams, ka cilvēki iepriecināti."
Judīte: "Ļoti patīkami, ka svētki ir, ka svētkus svinam, ka ir vieta, kur pulcēties un satikt cilvēkus. Biežāk jārīko."
Sandra: "Paskatīties, kas tajā tirgū notiek, ko cilvēki pa gadu atkal jaunu uzražojuši. Arī dejas paskatīties."
Tieši dejas šogad bija Līvas ciema svētku kulminācija – zem varavīksnes un lietus mākoņiem Liepājas pludmalē vairāk nekā 50 Kurzemes deju kolektīvi piedalījās koncertiestudējumā "Zelta zemes vidiņā". Kurzemnieki liedaga smiltīs izdejoja mūsdienu horeogrāfu diktētus, bet senajās tradīcijās balstītus deju soļus – iespējams, līdzīgus tiem, kas te iemīti jau pirms daudziem gadsimtiem.
