Līdz pagājušā gada beigām LDz elektrificētajās līnijās gatavojās atjaunot vairāk nekā 40 dzelzceļa pieturas. Turklāt četrās vietās uzbūvēt pavisam jaunas pieturas. Tā ir pietura "Šmerlis" Siguldas līnijā, "Dauderi" virzienā uz Skulti un divas pieturas virzienā uz Bolderāju. Lai gan termiņš stingri bija noteikts pagājuša gada beigas, tas nebija izdarīts.
Turklāt patlaban neviena no 48 pieturām pilnībā nav pabeigta. Piecas no tām pasažieri var lietot, bet tajās vēl ir jāveic labiekārtošanas darbi.
Četras atrodas Jelgavas līnijā un viena virzienā uz Skulti. Tā ir pietura "Ziemeļblāzma", kas atrodas Rīgā. Tuvākajā laikā pasažieriem būs gatavas vēl trīs pieturas Jelgavas līnijā. Tās ir jaunuzbūvētās pieturas "Bērnu slimnīca" un "Baloži", kā arī atjaunotā "Jaunolaine". Pārējās notiek būvdarbi.
Viena no tām ir pietura "Priedaine", kas atrodas Tukuma līnijā. Tur būvdarbi sākušies vien pirms diviem mēnešiem. Priedaines stacija ir iežogota, vecais perons ir daļēji noārdīts, tas sakrauts vismaz pāris vietās ap staciju. Pie sliedēm mētājas dzelzsbetona gulšņi. Strādnieki ir manāmi, bet rosība novērotajā laikā praktiski nekāda. Ko par perona modernizāciju saka uzrunātie pasažieri:
Rīdziniece: "Pašlaik ir bēdīgi. Jā, kaklu var nolauzt. Vecs cilvēks nevar iekāpt vilcienā. Tagad varēs iekāpt. Viss labi."
Priedaines iedzīvotājs: "Man kā jaunam cilvēkam tas daudz neko neietekmē. Forši, protams, būtu ar jaunajiem. Šie vecie no padomju laikiem īsti pievilcīgi nav. Ar tiem vecajiem vilcieniem bija grūtāk, jo tur tādi pakāpieni ļoti augsti. Tagad modernajiem [iekāpšana] ir vienā līmenī ar peronu. Tā ka senioriem varētu būt vieglāk iekāpt."
Esfīra, studente no Priedaines: "Godīgi sakot, mēs visi jau esam pieraduši pie tā, kas šeit notiek. Tāpēc mums tas nav nekas jauns. Mēs ceram, ka šeit vispār kaut kas mainīsies. Vairākus gadus šeit dzīvo arī mani vecāki, vecvecāki. Pa šiem gadiem vienīgais, kas ir mainījies, ir šis [rāda uz būvlaukumu]. Ļoti ceru, ka Latvija kaut kā ies tālāk. Mēs varam skatīties, salīdzināt, var redzēt, ka citas valstis iet nedaudz tālāk."
Pieturas ekspluatācijā paredzēts nodot pakāpeniski līdz gada beigām. Tas nozīmē, ka projekts ievilksies par gadu.
LDz aizbildinās ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas būvniecībā radījis krīzi.
"Arī šobrīd tie lielākie riski un izaicinājumi ir saistīti ar būvnieku resursiem tieši darbaspēka resursu izpratnē," saka LDz pārstāve Agnese Līcīte. "Jāsaka, ka mēs, protams, ļoti aktīvi sekojam līdzi projekta izpildes statusam. Ar būvdarbiem kopā tie risinājumi tiek meklēti. Protams, līgumu pagarināšanai mēs sagaidām gan tādus pamatojošus dokumentus, un tie tiek rūpīgi izsvērti. Tikai tad tiek pieņemti lēmumi par līgumu pagarinājumiem."
Iepriekš lēsa, ka projekts izmaksās 44,4 miljonus eiro, bet tagad atsakās saukt summu, sakot, ka to varēs pateikt, kad peronus nodos ekspluatācijā. Summa varot pieaugt līdz 20%, tādējādi tā, iespējams, varētu pārsniegt 53 miljonus eiro. LDz gan saka, ka izmaksas var arī par 20% sarukt, norādot, ka izmaksu izmaiņas ir dinamiskas.
85% no plānotajām izmaksām sedz Eiropas Savienība (ES). Tās finansējumu vajadzēja iztērēt pērn. Tiesa, LDz saka, ka finansējums tiks sadalīts pa diviem ES fondu plānošanas periodiem, tāpēc darbi turpinās. To apstiprina arī Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (CFLA), kur gan par projekta termiņa pagarinājumu nezinot. Pēdējais termiņš, ko LDz minējis, ir šī gada vasara. Tāpēc CFLA no LDz sagaida pamatojumu, kāpēc projekts ievilksies.
No ES paredzētajiem teju 38 miljoniem eiro līdz pagājušā gada beigām LDz spēja izmantot vien 17,5 miljonus eiro.
To Latvijas Radio noskaidroja no CFLA, kur teic – ja projekta izmaksas būs lielākas, nekā sākotnēji plānotas, sadārdzinājumu LDz nāksies segt, iespējams, no sava budžeta. Otra iespēja – naudu piesaistīt no cita ES fonda.
