"Mums ir jāskatās centrālajā valsts aparātā, kur gadiem un gadiem mēs skatāmies, kā centrālais valsts aparāts tikai pieaug," 18. maija Saeimas sēdē teica deputāts Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība). Deputāts īpaši uzsvēra ministriju skaita palielināšanos un ministru palīga amata ieviešanu. "Re:Check" secināja, ka ne visi viņa argumenti ir pamatoti.
Valsts kontrolieris Rolands Irklis sēdē ziņoja par iestādes darba rezultātiem un cita starpā runāja par nodarbināto skaitu pašvaldību administratīvo funkciju veikšanā. Pēc Irkļa teiktā, tika gaidīts, ka pēc administratīvi teritoriālās reformas darbinieku skaits kļūs mazāks, taču saskaņā ar revīzijas rezultātiem pašvaldības nodarbināto slodžu skaita plānošanai piegājušas formāli. Savukārt Valainis debatēs ieteica Valsts kontrolei (VK) nevis analizēt pašvaldību darbu, bet pievērsties "centrālajam aparātam" un vairākkārt apgalvoja, ka tas ar gadiem tikai pieaugot. Valainis sēdē teica:
"Mums ir jāskatās centrālajā valsts aparātā, kur gadiem un gadiem mēs skatāmies, kā centrālais valsts aparāts tikai pieaug. Balsojot par 2023. gada budžetu, mēs redzējām to, ka tur tika piešķirti vēl papildus desmitiem miljonu eiro; tiek veidotas jaunas ministrijas, tiek potenciāli veidoti jauni biedru amati."
"Centrālais aparāts visu mūsu acu priekšā turpina pieaugt gadu no gada, gadu no gada, un mēs paši arī vēl šeit, ne tikai centrālā aparāta ietvaros, bet arī Saeimā pieņemam lēmumus, lai to turpinātu audzēt."
Parasti ar "centrālo valsts aparātu" saprot valsts pārvaldes ierēdņus. To sarunā ar "Re:Check" apstiprināja arī Valainis. Analizējot Valsts kancelejas ziņojumos publicētos datus, redzams, ka kopš 2018. gada vidējais nodarbināto skaits valsts budžeta iestādēs ir samazinājies par 3%. Tas neapstiprina Valaiņa teikto, ka valsts pārvaldes centrālais aparāts pieaug.
Valsts budžeta iestādes ir ministrijas, ministriju padotības iestādes un neatkarīgas institūcijas (Saeima, tiesas, prokuratūra u.c.) Nodarbināto skaits samazinājies uz ministriju padotības iestāžu rēķina. Tas atsver to, ka kopš 2018. gada nedaudz palielinājies ministrijās un neatkarīgajās institūcijās strādājošo skaits.
Sarunā ar "Re:Check" Valainis atsaucās uz 2017. gadā publicēto "Valsts pārvaldes reformu plānu 2020". Reformas rezultātā amatu slodžu skaits pārvaldes iestādēs saruka par 7,64%, taču nodarbināto skaits samazinājās nedaudz. Taču arī tas nenozīmē, ka "valsts centrālais aparāts" ar gadiem tikai pieaug.
Tāpat viņš atkārtoja Saeimas sēdē teikto, ka palielinājies ministriju un ministru skaits. Valainis sēdē noklusēja būtisku kontekstu.
2023. gada 2. janvārī darbu sāka Klimata un enerģētikas ministrija (KEM). Tā pārņēma daļu pienākumu un darbinieku no Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM). Jaunajai ministrijai 2023. gada budžetā atvēlēti 18,3 miljoni eiro. Līdz KEM izveidošanai ministriju skaits nebija mainījies kopš 2011. gada, kad Vides ministriju apvienoja ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju. Pirms tam 2009. gadā darbu pārtrauca Ģimenes un bērnu lietu ministrija un likvidēja arī trīs īpašo uzdevumu ministru amatus un ministru sekretariātus. Tāpēc Valaiņa teiktais, ka centrālais aparāts pieaug "gadiem un gadiem", nav attiecināms uz jaunu ministriju vai ministru amatu izveidošanu.
Valainis gan Saeimas sēdē, gan sarunā ar "Re:Check" minēja arī lēmumu, kas ļauj iecelt ministru biedrus. Pērn decembrī Saeima apstiprināja grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā, kas atļauj ministriem konkrētu uzdevumu veikšanai darbam valdībā virzīt ministru biedrus. Koalīcijas līgumā ir paredzēta trīs ministru biedru amatu izveidošana. Taču līdz šim neviens ministra biedra amats tā arī nav izveidots.
Secinājums: Valainis pārspīlē, sakot, ka "gadiem un gadiem" valsts pārvaldes centrālais aparāts tikai pieaug. Kopš 2018. gada valsts pārvaldes iestādēs nodarbināto skaits ir samazinājies. Ministriju skaits kopš 2009. gada palielinājies tikai par vienu – Klimata un enerģētikas ministriju, kas veidota, daļēji pārņemot pienākumus un darbiniekus no VARAM un Ekonomikas ministrijas. Koalīcijas līgumā ir paredzēta trīs ministru biedru amatu izveidošana, taču šādi biedri līdz šim nav iecelti.
