Lai nokļūtu pie Līgatnes pārceltuves Gaujas labajā krastā, 12 kilometri ar auto pa putekļainu zemes ceļu no Valmieras šosejas puses joprojām šķiet romantisks maršruts tūristiem, kuri grib piedzīvot braucienu ar prāmi. Otrpus Gaujai, Līgatnes centrā, viņus gaida gan restorāni, gan citi vilinoši objekti.
Diemžēl balss "Waze" navigācijas sistēmā ir kļūdījusies. Priekšā ķieģeļa zīme, pārceltuve ir ciet. Otrpus upei no koka paēnas iznāk divi vīri un ar āmuriem sāk naglot piestātni.
No dzeltenās pārcēlāja mājiņas labajā krastā darbinieks Gunārs Lūsars nosaka: "Vienkārši – nolietojums! Cilvēks paliek vecs, un koks sāk pūt."
Šopavasar palu atnestie koki un vižņi bija salauzuši uzejamo tiltiņu upes otrajā pusē, tas tūdaļ būs salabots. Bet pārceltuve izvilkta krastā gabaliņu tālāk un vēl gaida savu kārtu.
"Tur es nezinu, kas ir, tur ir cita brigāde," saka Lūsars.
Arī to, kad būs atkal vaļā pārceltuve, Gunārs nevar pateikt, bet naski piedāvā alternatīvu: "Vot, atbrauc tāda Ievas kundze ar savu šoferi, viņa grib uz veikalu. Ja turp atpakaļ vienā dienā – no katra pa 1,50 eiro, un Gunārs laiž ar laivu."
Kaimiņiene Jana Muižniece, kas atnākusi no pārceltuvei tuvajām mājām, saka – vietējie iedzīvotāji, lai tiktu uz veikalu vai arī uz darbu, izlīdzas ar Gunāra un viņa pārinieka Kārļa laivošanas pakalpojumiem, bet ir žēl tūristu.
"Maijā es manīju daudz vairāk motobraucēju grupas – pieci, septiņi. Viņi atbrauc šeit, pārplāno maršrutu, brauc atpakaļ," stāsta Jana.
Pašai Janai vislielākā bēda, ka šogad izjūk ikgadējā tradīcija – Līgatnes kora saulgriežu ielīgošana uz prāmja, kam šogad paredzēja pievienoties viņas koris no Ādažiem.
"Vēl līdz pēdējam cerējām, bet nē – burtiski vakar diriģents zvanīja," saka Jana.
Gunārs laivā ceļ pāri upei, kur ir iespēja parunāties ar remontdarbu strādniekiem.
Divi būvnieki no uzņēmuma "Premium Properties" stāsta – prāmi sāks remontēt, kad pabeigs piestātnes. No sākuma bijis paredzēts, ka to darīs cita firma, taču pašlaik izskatoties, ka tas būs jādara viņiem.
Kad viss būs gatavs, neesot zināms, jo divatā darbs uz priekšu neiet raiti.
Šo jautājumu Latvijas Radio uzdod arī Cēsu novada Līgatnes apvienības pārvaldes saimniecības vadītājam Dainim Jurkam, kurš atbraucis apskatīt objektu un atvest laiviniekam Gunāram biļetes. "Precīzi to nepateikšu, bet jūnijā," sola Jurka.
Līgatnes apvienības pārvalde nav pārceltuves īpašniece, tā to nomā no Dabas aizsardzības pārvaldes. Tās Vidzemes reģionālās administrācijas atbildīgā persona Mārtiņš Zīverts skaidro – prāmis, kurš reģistrēts kuģošanas reģistrā, ir attiecīgi jāpārbauda.
Zīverts pārceltuves dīkstāvi skaidro ar plūdu izraisītajiem bojājumiem, ko ātrāk novērst nevarēja birokrātisku procedūru dēļ.
Režisors Pauls Ķesteris, kura ģimenes īpašums arī atrodas līdzās slēgtajai pārceltuvei, saka: tā jau ilgstoši bija slēgta pirms diviem gadiem, kad to arī sabojāja pali, bet mācība nav gūta.
"Situācija ir absurdi un skaudri komiska, es nevaru ne uz vienu institūciju novelt vainu, kāzuss rodas tieši tajā, ka ne viens, ne otrs nav līdz galam atbildīgs par šo objektu. Pastāv komunikācijas problēmas par darba organizāciju starp Dabas aizsardzības pārvaldi un [Līgatnes] pašvaldību," spriež Ķesteris.
Bet tikmēr tūristi pie upes atduras pret aizsargbarjeru un "ķieģeļa" zīmi, lai arī, pēc Ķestera domām, pārceltuvei vajadzētu pretendēt uz UNESCO mantojuma sarakstu.
