Pašlaik saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem Latvijā ir vairāk nekā 1800 Ukrainas bēgļu bērnu, kuri nav reģistrēti nevienā izglītības iestādē. Visticamāk, šie bērni izglītību iegūst tālmācībā – Ukrainā.
Vladislava atgriežas pie tālmācības
Šajā mācību gadā Latvijas skolās mācās ap 2300 Ukrainas bēgļu bērnu. Tas ir mazāk, nekā pērn, un kopumā Ukrainas bērnu skaitam Latvijas skolās ir tendence sarukt. Kāds aizbrauc, kāds vēlas mācības turpināt tikai Ukrainā – tālmācībā.
Gandrīz 2000 bērnu nav reģistrēti nevienā izglītības iestādē. Un tāda ir arī Vladislava no Harkivas. Vladislava šķirsta savas klases albumu, kas izdots par godu pamatskolas beigām. Eksāmeni gan kara dēļ esot atcelti. Vladislava grib vidusskolā mācīties Ukrainā, kaut vai caur datoru un internetu. Meitene Latvijā paguva pabeigt 7. klasi mazākumtautību skolā Kaunatā. Bet līdz ar lēmumu Ukrainas bēgļu bērnus mācīt tikai latviešu valodā 8. klasi viņa sāka Jelgavā.
"Mēs mācījāmies latviešu valodā, tāpat kā mūsu klases biedri. Papildus palikām uz pēcstundām, lai mācītos latviešu valodu," stāstīja kara bēgle Vladislava no Harkivas.
Bet bija grūti iekļauties un visu apvienot. Iekavējusi mācības Harkivas skolā, visa ģimene izlēma, ka 9. klasē visus spēkus koncentrēs pamatizglītības ieguvei Ukrainā.
"Mēs izlēmām mācības turpināt tikai tālmācībā – Ukrainā. Tāpēc, ka mēs sapratām, ka pretējā gadījumā viņa neiegūs ne normālu izglītību Latvijā, tāpēc, ka viņa nezina valodu labi, ne Ukrainā, jo viņa zaudē laiku, ko mājās var veltīt mācībām. Un beigās būs ne šis, ne tas. Un nolēmām spēkus ieguldīt tiešsaistes mācībās – Ukrainā," klāstīja Vladislavas tētis, kara bēglis Mikola no Harkivas.
Meitene apmeklē pasākumus Rīgā, kas organizēti tieši Ukrainas civiliedzīvotājiem, dodas uz bibliotēku, cenšas iekļauties. Par domu atkal mācīties divās skolās vienlaikus viņa sacīja:
"Es nevarētu to apvienot. Es piedalos visās Ukrainas stundās un pelnu labas atzīmes. Ja es vēl atrastos Latvijas skolā, mācību stundās, tad man ir slodze vēl tur, ļoti labi jāiemācās latviešu valoda, ir vēl pulciņi. Mājasdarbi.
Es patiešām pamatīgi mācos Ukrainas skolā, jo plānoju tur turpināt mācības arī vidusskolā."
Galvenais mērķis esot iekļaut
Par atbalsta nodrošināšanu tiem Ukrainas bēgļu bērniem, kuriem no nākamā mācību gada būs obligāti jāapmeklē Latvijas izglītības iestādes, runāts Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē. Galvenais mērķis esot iekļaut. Tālmācību drīkstēs turpināt. Bērniem piemeklēšot individuālu modeli.
"Ja ir priekšzināšanas, tad var izvēlēties modeli, kurā būs piedāvāti arī obligāto eksāmenu priekšmeti. Tā ir matemātika, latviešu valoda un angļu valoda. Savukārt tiem, kuri ir pabijuši ilgāku laiku mūsu valstī un ir apguvuši valodu, var doties pilnā apmācības ciklā.
Katra izglītības iestāde vispirms diagnosticēs bērnu zināšanu līmeni un attiecīgi arī piedāvās viņiem piemērotāko apguves veidu," skaidroja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietniece Kristīne Niedre-Lathere.
"Mēs redzam, ka karš nebeidzas, situācija ir ieilgusi. Protams, ka sākumā tie nosacījumi bija tādi atvieglotāki, bija arī iespēja apmeklēt tālmācībā. Bet skaidrs, ka – ja bērni apmeklē mācības tālmācībā, viņiem ir ierobežotas iespējas iesaistīties sabiedrībā šeit uz vietas. Eiropā pārsvarā tomēr pāriet uz obligātiem nosacījumiem. Tur katrā dalībvalstī ir atšķirīga situācija," klāstīja biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" interešu aizstāvības speciālists Ingmārs Freimanis.
Saskata problēmas integrācijā
"Mēs neesam tādā situācijā, lai kaut ko pieprasītu. Paldies par to, ka mūs pieņēma. Bet nesaprotam, kāpēc bērnus uzreiz iemet skolā, kur valodu viņi nesaprot. Gribētos, lai ir vasaras nometnes, integrācijas programmas. Noteikti mazākiem bērniem tas būs labi. Viņi pakāpeniski, pakāpeniski iekļausies," pauda Vladislavs tētis.
Redzēsim, kāds būs rezultāts rudenī, sacīja Saeimas komisijas priekšsēdis Saeimas Pilsonības, migrācijas komisijas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris (Zaļo un Zemnieku savienība).
"Vienalga viena daļa no Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas šurp ir atbraukuši kara dēļ, viņi paliks Latvijā dzīvot. Un ir svarīgi, lai viņi ir gatavi runāt latviski. Pretējā gadījumā ir problēmas ar integrāciju sabiedrībā.
Kāpēc mums vajadzētu veidot vēl vienu nelatviski runājošo cilvēku grupu, ja to var izdarīt no pirmās dienas? Ja arī šie bērni iemācīsies latviešu valodu un aizbrauks uz savu dzimteni, vai no tā viņiem būs sliktāk?" vaicāja Kūtris.
Vasaras nometnes būšot, tām esot arī ieplānots finansējums. Kopā plānots atbalstīt ap 4000 bērnu un jauniešu.
