Latvijas un Krievijas līgums par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās ir ratificēts 1993. gada 1. jūnijā. Taču tas jau sen vairs neatbilst mūsdienām un ir pretrunā ar saistībām, ko Latvija uzņēmās, iestājoties Eiropas Savienībā, kura rekomendē atteikties no šāda veida līgumiem, informēja Saeimas Preses dienestā.
Denonsējot līgumu, tas darbosies vēl sešus mēnešus no attiecīgā likuma spēkā stāšanās dienas. Tiesiskā sadarbība pēc tam notiks, pamatojoties uz starptautiski saistošiem dokumentiem, piemēram, Eiropas Padomes Konvenciju par savstarpējo palīdzību krimināllietās un Hāgas konvenciju civillietās.
Iepriekš Saeimas Ārlietu komisijas komisijā bija plašas diskusijas par 1993. gadā noslēgto līgumu ar Krievijas Federāciju. Ārlietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Tieslietu ministrijas, kā arī advokātu, notāru un Ģenerālprokuratūras pārstāvji komisijas sēdē atzina, ka
jau pašlaik sadarbība ar Krieviju ir apgrūtināta.
Un neatkarīgi no tā, vai šis līgums būs spēkā, atbildīgajām institūcijām būs jāmēģina sadarboties attiecīgajās civillietās, ģimenes lietās un krimināllietās, vienlaikus minimizējot sadarbību.
KONTEKSTS:
Jautājums par divpusējo līgumu pārskatīšanu kļuva aktuāls pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Maija vidū Saeimas lēma apturēt "Krievijas Federācijas valdības un Latvijas Republikas valdības vienošanās par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību" 13. panta darbību, paverot ceļu Uzvaras parkā esošā pieminekļa nojaukšanai.
Par atbalsta sniegšanu Krievijas agresijai pret Ukrainu nosodījumu un sankciju vilni izpelnījās arī Baltkrievija.
