Tādējādi "partijas apvienos spēkus, partijās darbojošos cilvēku profesionalitāti, pieredzi un kompetenci, lai sadarbotos un iesniegtu kopīgus deputātu kandidātu sarakstus 2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās", teikts LPV paziņojumā.
Vienošanās tekstā pausts: "Abas puses kategoriski nosoda valdības iniciēto Rēzeknes pašvaldības domes atlaišanu, kuras patiesais mērķis ir bezkaunīgi aizvietot iedzīvotāju vēlētus pārstāvjus ar no augšas ieceltiem pagaidu administratoriem, kas rada bīstamu precedentu, lai politiski izrēķinātos ar jebkuru Latvijas pašvaldību."
Ja kopīgs starts pašvaldību vēlēšanās nākamgad attaisnos cerības, tad partijas neizslēdz sadarbību arī Saeimas vēlēšanās.
LPV un "Kopā Latvijai" vienošanos par sadarbību plāno parakstīja sestdien, 18. maijā, koncertzālē "Gors". Vienošanos parakstīja LPV valdes priekšsēdētājs Šlesers un "Kopā Latvijai" valdes priekšsēdētājs Bartaševičs. Skatītāji – Bartaševiča partijas biedri, kuri bija sapulcējušies uz partijas biedru sapulci. Partiju "Kopā Latvijai" Bartaševičs izveidoja pēc tam, kad viņu izslēdza no partijas "Saskaņa". Viens no viņa sabiedrotajiem – arī bijušais "Saskaņa" politiķis – Andrejs Klementjevs. Partijas neatklāj, kurš kuru uzrunājis pirmais.
"Latvija Pirmajā vietā" vadītājs Ainārs Šlesers savā uzrunā dažus teikumus sanākušajiem sacīja arī krievu valodā. Partijas sadarbojoties cer uz krievvalodīgo vēlētāju balsīm.
Abas partijas ir asas esošo varas lēmumu kritiķes un atradušas kopējus skatapunktus arī citos jautājumos. Tikmēr Bartaševičs, kuram vēl pērnā gada sākumā bija daudz aizdomu, vai līgums ar NATO ir Latvijas labā, nesen intervijā "Delfi" sacīja, ka mainījis savu viedokli. Viņš atzina, ka Krievija ir drauds Latvijai.
Nedēļas sākumā feisbuka tiešraidē Bartaševičs, komentējot aktuālos jautājumus, minēja, ka nebūtu labi dalīt elektorātu, svarīgi apvienoties un meklēt kompromisus. "Mums jāatrod kompromiss, nevis jāsitas vienam ar otru laikā, kad kāds kaimiņš var šo situāciju izmantot... starp citu, no visām pusēm," viņš teica šajā tiešraidē.
"Panorāmai" politiķis skaidroja, ka ar to domājis iekšējo drošību, nevis ārējo drošību. Jautājumā par okupācijas pieminekļu nojaukšanu savu viedokli nav mainījis un uzskata, ka tas bija barbarisms.
Līdztekus citām rezolūcijām, Bartaševiča vadītā partija šodien apstiprināja rezolūciju par nedraudzīgu politiku pret Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem, aicinot izbeigt šī personas loka diskrimināciju.
Sociologs Arnis Kaktiņš skaidro, ka Bartaševičam pašvaldību vēlēšanās vienmēr Rēzeknē bijis liels atbalsts. Kā nekā, viņš pilsētu vadīja vairāk nekā 10 gadus.
"No Šlesera kunga puses tas ir tāds ļoti racionāls un prātīgs, un es nekādā ziņā negribētu teikt, ka kaut kāds negaidīts vai dīvains gājiens. Visdrīzāk liela daļa bijušo un vēl aizvien esošo Bartaševiča atbalstītāju varētu kādās nākotnes vēlēšanās nobalsot par šo jau nosacīti kopīgo sarakstu, tad kāpēc gan neizmantot tādu iespēju. Bartaševiča kungs savukārt, es saprotu, ka ne no labas dzīves viņš piekritis šai savienībai," sacīja sociologs.
Opozīcijā esošā "Latvija Pirmajā vietā" neatbalsta Bartaševiča atstādināšanu un domes atlaišanu. Ja kopīgs starts pašvaldību vēlēšanās nākamgad attaisnos cerības, tad partijas neizslēdz sadarbību arī Saeimas vēlēšanās.
