ĪSUMĀ:
- Baltijas Āzijas studiju alianse ir sadarbība starp piecām Baltijas valstu universitātēm.
- Augstskolas rotācijas kārtībā reizi gadā rīko starptautisku konferenci.
- Šajā gadā konferencei jau nākamnedēļ jānotiek Latvijas Universitātē.
- Bažās par Ķīnas valdību atbalstošu tematu izvēli dalību pasākumā atteikušas divas Lietuvas augstskolas.
- Latvijas Universitātē norāda, ka notikušais esot pārpratums.
- Ievērojot augstskolu autonomiju, ministrija neiejaucas Latvijas Universitātes darbā, taču lūgs papildinformāciju.
Baltijas Āzijas studiju alianse ir sadarbība starp piecām Baltijas valstu universitātēm, kas rotācijas kārtībā reizi gadā rīko starptautisku konferenci. Šajā gadā konferencei jānotiek Latvijas Universitātē, turklāt jau nākamnedēļ.
Taču gaidāmais notikums šogad krietni atšķirsies no iepriekšējiem. No dalības Latvijas Universitātē notiekošajā konferencē izstājies Viļņas Universitātes Āzijas un transkulturālo studiju centrs, kā arī Vitauta Magnus Universitātes Āzijas studiju centrs. Abu universitāšu pētnieki turklāt pieprasa minētajā konferencē neizmantot Baltijas Āzijas studiju alianses nosaukumu.
Atteikuma pamatā ir bažas par Ķīnas valdību atbalstošu tematu izvēli gaidāmajā pasākumā.
Šāds secinājums izdarīts pēc tam, kad Viļņas Universitātes asociētais profesors Āzijas studijās saņēma ziņu no sava doktoranta, kura prezentācija par Taivānas kultūras diplomātiju izņemta no programmas.
Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību departamenta asociētais profesors Konstantīns Andrijausks norādīja: "Mēs saņēmām ziņas, ka igauņu referāti arī ir izņemti. Kas ir kopīgs visiem šiem referātiem? Tie ir par tematiem, kas tiek uzskatīti par jutīgiem Pekinai – Taivāna, Honkonga, Ķīnas komunistu partijas vēsturiskās represijas. Šie ir temati, kas ir izņemti. Tas ir pirmais man zināmais akadēmiskās cenzūras gadījums Baltijas valstīs."
Andrijauska bažas par to, ka jau iepriekš apstiprinātu dalībnieku referāti noraidīti, iespējams, Ķīnas vēstniecības ietekmē, pastiprinājusi arī konferences programma. Tās atklāšanā trešais runātājs būs Ķīnas vēstnieks, bet vienu no galvenajām runām plāno teikt Ķīnas valdības padomnieks.
Andrijausks sacīja: "Akadēmiskā brīvība nozīmē arī brīvību no ārzemju ietekmēšanas. Un tas ir process, kas notiek. Mēs saskaramies ar cenzūru. Un tas ir ārkārtīgi nopietni."
Latvijas Universitātē norādīja, ka notikušais esot pārpratums, un sīkākas detaļas, par to, kā tas radies, tikšot analizētas vadības līmenī.
Latvijas Universitātes zinātņu prorektors Guntars Kitenbergs norādīja: "Protams, ka tas ir satraucoši, tāpēc ātri mēģinājām noskaidrot situāciju. Pirmšķietami izskatās, ka tas ir vairāk bijis pārpratums, nevis mērķtiecīga rīcība, un, protams, akadēmiskās brīvības principi mums ir svēti. Tas ir tas, par ko universitāte stāv un krīt."
Notikušais ir tapis zināms arī Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM). Ievērojot augstskolu autonomiju, IZM neiejaucas Latvijas Universitātes darbā, taču lūgs sniegt papildinformāciju.
IZM valsts sekretāra vietnieks Jānis Paiders sacīja: "Izteiktie pārmetumi par potenciālu akadēmiskās brīvības ierobežošanu šādā konferencē ir jāuztver ļoti nopietni, tāpēc IZM prasīs no Latvijas Universitātes plašāku informāciju."
IZM arī uzsvēra, ka akadēmiskā brīvība augstskolu vidē ir viena no pamatvērtībām un prioritātēm, kas akadēmisko vidi atšķir demokrātiskās un nedemokrātiskās valstīs.
