Kā izdarīt izvēli?

Eiroparlamenta vēlēšanās talkā var nākt LSM "Kandidātu šķirotava" un "ES Partiju šķirotava"! 

Aizpildi anketas un uzzini kandidātus un partijas, ar kurām tavas domas sakrīt visvairāk un vismazāk! Tas aizņem tikai dažas minūtes.

Galvenos Eiropas Parlamenta uzdevumus un pilnvaras var iedalīt trīs blokos: likumdošana, uzraudzība, lemšana par budžetu. 

Proti, Eiropas Parlaments kopā ar ES Padomi, pamatojoties uz Eiropas Komisijas priekšlikumiem, izdod ES tiesību aktus jeb likumus un noteikumus, lemj par dažādiem starptautiskiem līgumiem un ES paplašināšanos, kā arī pārskata Eiropas Komisijas darbu un aicina to iesniegt tiesību aktu priekšlikumus. 

Tāpat Eiropas Parlaments kontrolē ES iestāžu demokrātisku darbību, apstiprina Eiropas Komisijas vadītāju, pārskata ES budžeta izlietojumu, ar Eiropas Centrālo banku apspriež monetāro politiku, kā arī izskata pilsoņu lūgumrakstus – sūdzības vai priekšlikumus – par dažādiem jautājumiem.

Vienlaikus Eiropas Parlaments kopā ar ES Padomi pieņem savienības budžetu un apstiprina ES daudzgadu finanšu shēmu jeb ilgtermiņa budžetu, nodrošinot, ka ES izdevumi tiek veikti godprātīgi un pašu resursu robežās.

Lēmumi neskaitāmās tēmās

Eiropas Parlamenta sēdes notiek Beļģijas galvaspilsētā Briselē un Francijas pilsētā Strasbūrā, kas ģeogrāfiski ir tālu no Latvijas, taču tas nenozīmē, ka parlamenta lēmumi ir tālu no vietējās politiskās dienaskārtības veidošanas.

Eiropas Parlamenta pārstāvji norādījuši, ka "var viegli aizmirst, cik daudzus cilvēkus skar Eiropas vēlēšanu rezultāti", jo Eiropas Parlaments pieņem tiesību aktus, kas ietekmē ikviena dzīvi: lielas valstis un mazas kopienas, varenas kompānijas un mazus jaunuzņēmumus, pasaules un vietēja mēroga notikumus. Tiesību akti skar vairuma cilvēku prioritātes: vide, drošība, migrācija, sociālā politika, patērētāju tiesības, ekonomika, tiesiskums un daudzi citi jautājumi.

Šodien Latvijā svarīgam tematam ir arī Eiropas dimensija. Eiropas Parlamenta pārstāvniecība norādīja, ka Latvijā līdz pat 80% likumu ir balstīti ES lēmumos.

Eiropas Parlaments uzsver, ka "arvien sarežģītākā, nestabilākā un savstarpēji saistītākā pasaulē ES risina globālas problēmas, ar kurām neviena ES dalībvalsts nevar veiksmīgi tikt galā viena pati". Tādēļ katra ES iedzīvotāja balsojums vēlēšanās ir svarīgs, lai izraudzītu deputātus, kas valsti pārstāvēs jaunu tiesību aktu sagatavošanā un ietekmēs Eiropas Komisijas vēlēšanas. Piedalīšanās Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir viens no veidiem, kā ietekmēt lietu virzību ES.

Jāatzīmē, ka nākamajā Eiropas Parlamenta sasaukumā Latvijai būs par vienu deputātu vairāk – astoņu vietā deviņi, līdz ar ko Latvijai pavērsies plašākas iespējas piedalīties lēmumu pieņemšanā, it īpaši parlamenta komitejā, kur notiek darbs pie lēmumu projektiem.

No ieteikumiem līdz noteikumiem – lēmumiem dažāda līmeņa spēks

ES pieņem lēmumus vairākās jomās, taču tās iesaistes līmenis atšķiras. Ekskluzīva jeb pilnīga kompetence ES ir tādās jomās kā muitas savienība, eirozonas valstu monetārā politika, tirdzniecība un starptautiskie nolīgumi, kopējā zivsaimniecības politika.

Atsevišķās jomās tiesību aktus drīkst pieņemt gan ES, gan dalībvalstu valdības. Tomēr dalībvalstis to var darīt tikai tad, ja ES vēl nav ierosinājusi attiecīgo tiesību aktu vai ir nolēmusi, ka to nedarīs. Šajās jomās ES ir dalīta kompetence. To vidū ir nodarbinātība un sociālās lietas, lauksaimniecība, transports, enerģētika, tiesiskums, migrācija, patērētāju aizsardzība, transports, pētniecība.

Savukārt jomas, kurās ES drīkst tikai atbalstīt, koordinēt vai papildināt dalībvalstu rīcību, taču nav pilnvarota pieņemt tiesību aktus un nedrīkst iejaukties dalībvalstu likumdošanas procesā, ir sabiedrības veselība, rūpniecība, kultūra, izglītība, civilā aizsardzība, sports.

Vienlaikus ES līmenī regulē jautājumus, kas konkrēto jomu skar pārrobežu līmenī. Piemēram, ar Eiropas Veselības apdrošināšanas karti iespējams saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību arī citā valstī, taču ES nenoteic, kas uzskatāma par neatliekamo palīdzību.

Iesaistās budžeta veidošanā un palīdz veidot politisko nostāju

Eiropas Parlaments arī iesaistās ES budžeta veidošanā, nosakot vispārīgās pamatnostādnes un izdevumu veidus.

Parlamentam budžeta pieņemšanā pieder galavārds. Pēc budžeta pieņemšanas par tā izpildi ir atbildīga Eiropas Komisija (EK). Savukārt Eiropas Parlamentam ir tiesības kontrolēt, kā EK un iesaistītās institūcijas veic ES budžeta izpildi. Eiropas Parlamentam ir jāsniedz piekrišana ES ilgtermiņa budžeta jeb daudzgadu finanšu shēmas pieņemšanai.

Parlaments apstiprina ES institūciju budžetu pārskatus, tostarp savu administratīvo budžetu. Parlaments ar Eiropas Centrālo banku apspriež monetāro politiku. 

Eiropas Parlaments veic kontroli arī ES kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā. Parlamentam ir tiesības saņemt informāciju un ar jautājumiem un ieteikumiem vērsties pie citām ES institūcijām, kuras ar Eiropas Parlamentu apspriež kopējās ārpolitikas un drošības politikas būtiskākos aspektus un pamatvirzienu izvēli. Eiropas Parlamenta piekrišana ir nepieciešama, ja ES plāno uzņemt jaunas dalībvalstis vai slēgt nolīgumus ar citām valstīm. 

Piemēram, atbalsts Ukrainai tās cīņā pret Krievijas sākto karu kļuvis par vienu no noteicošajām tēmām Eiropas Parlamenta dienaskārtībā, kas izpaudies gan budžeta plānošanas situācijās, gan ar diskusijām starp dalībvalstu institūcijām ES līmenī. Parlamenta deputāti vairākkārt aicināja dalībvalstis uzsākt sarunas ar Ukrainu par pievienošanos ES un apstiprināja 50 miljardu eiro mehānismu Ukrainas atbalstam. Eiropas Parlaments arī apstiprināja Eiropas Prokuratūru "EuroJust" kas uzsāka darbu 2021. gadā, lai glabātu un analizētu pierādījumus par kara noziegumiem, genocīdu un noziegumiem pret cilvēci. Savukārt 2022. gada nogalē Eiropas Parlaments atzina holodomoru par genocīdu, bet Krieviju par valsti, kas atbalsta terorismu.

Arī Latvijas parlaments Saeima paziņojumos par valsts oficiālo nostāju tādos jautājumos kā, piemēram, Krievijas sāktais karš pret Ukrainu, Izraēlas un "Hamās" karš un Aleksandra Lukašenko īstenotais režīms Baltkrievijā, bieži vien atsaucas uz kopējo ES nostāju vai tieši pretēji – aicina konkrētus jautājumus skatīt ES līmenī, piemēram, kā tas bija nesen par mangāna rūdas plūsmas uz Krieviju ierobežošanu. 

Izmeklē iespējamos pārkāpumus ES tiesību aktu īstenošanā 

Eiropas Parlamentam ir arī tiesības veidot parlamentārās izmeklēšanas komitejas, kurās tiek uzdots izmeklēt iespējamos pārkāpumus vai administratīvās kļūmes, kas pieļautas, īstenojot ES tiesību aktus.

Līdzšinējā sasaukumā tikušas izveidotas vairākas izmeklēšanas komisijas. Piemēram, kā norāda Eiropas Parlamenta pārstāvniecība Latvijā, viena no tām bijusi Izmeklēšanas komiteja par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas laikā, kas, konstatējot virkni dzīvnieku labturības pārkāpumu, 2022. gadā pieprasīja ES dalībvalstīm gādāt par dzīvnieku labturību pārvadāšanas laikā un vairāk pārvadāt gaļu, nevis dzīvus dzīvniekus. Savukārt, pamatojoties uz atzinumiem, ko izdarīja komiteja novērošanas spiegprogrammatūras izmantošanas izmeklēšanai, parlaments 2023. gadā pieņēma rezolūciju, kurā izklāstīja reformas, kas vajadzīgas, lai ierobežotu spiegprogrammatūru ļaunprātīgu izmantošanu, tai skaitā tiesībsargājošo iestāžu darbībā. Pēc aizdomām par iespējamiem pārkāpumiem Eiropas Parlaments pauda ieteikumus Ungārijai, Polijai, Grieķijai, Kiprai un Spānijai.

Savukārt, izskanot aizdomām par korupciju, kurā iesaistīti atsevišķi Eiropas Parlamenta deputāti un darbinieki, Eiroparlaments apņēmās īstenot virkni pasākumu, lai mazinātu šādu risku nākotnē – piemēram, aizliegt trešo valstu ziedojumus Eiropas Parlamenta deputātiem un politiskajām partijām. Aizdomīgas deputātu darbības likušas arī Eiropas Parlamentam uzmanīgāk vērtēt dažādas parlamentāriešu aktivitātes, piemēram, attiecībā uz prokrieviskiem politiķiem. Vēl šī gada aprīlī Eiroparlaments vērsās pret Latvijas deputāti. 

Eiropas Parlaments saviem deputātiem garantē parlamentāro imunitāti, kas nodrošina, ka deputāts var brīvi pildīt savas pilnvaras un nevar tikt pakļauts patvaļīgai politiskai vajāšanai, tādējādi nodrošinot visa parlamenta neatkarību. Attiecībā uz Eiropas Parlamenta deputātiem nevar īstenot nekādas izmeklēšanas darbības, viņus aizturēt vai uzsākt tiesvedību saistībā ar viedokli, ko viņi pauduši, vai kādu viņu balsojumu, pildot EP deputāta pienākumus. Tiesa, ja kādas dalībvalsts kompetentā iestāde pieprasa Eiropas Parlamentam atcelt deputāta imunitāti, parlamentam jāskata šis jautājums. Aprīlī šāds gadījums nonāca Eiropas Parlamenta dienaskārtībā arī Latvijas kontekstā. 

Citus portāla LSM.lv rakstus šajā sērijā lasi sadaļā "Kas man no tā?", kurā katru nedēļu līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām varēsi izzināt jaunas jomas, kurās Eiroparlamenta lēmumi ietekmē katru no mums ikdienā!