Pavasaris un rudens ir bebru aktīvākais periods, kad tiek iekārtotas dzīves vietas un uzņemta barība. Jelgavā Pasta salā bebru rosība nav nekas neparasts, tomēr, kā norāda iedzīvotāji, tik uzkrītoši postījumi šajā vietā tiek piedzīvoti pirmo reizi.
"Tie lielie koki… Ir pilnīgi žēl! Paskaties, viņš jau blakus atkal grauž un grauž bez sajēgas. Nu kā viņam var trūkt!" pauda Jelgavas iedzīvotāja Gunta.
"Pagājušajā gadā arī bija, bet bebriem jau arī gribas ēst. Vajadzēja šo problēmu kaut kā risināt pilsētai," sprieda Jelgavas iedzīvotājs Jevgēnijs.
Lai novērstu bebru postījumus, pašvaldība ap kokiem uzstāda metāla sieta nožogojumus. Tā iežogoti aptuveni 100 koki.
"Vienas dienas laikā, protams, mēs visiem kokiem sietus neuzstādījām. Tas bija ilgstošs process. Sekojam līdz bebru izplatībai, jo viņi pamazām devās pa Lielupi tālāk," stāstīja Jelgavas pašvaldības kokkopības speciālists Kurts Melnis.
Jelgavas pašvaldības uzņēmuma "Pilsētsaimniecība" pārstāvis Mārtiņš Krūmiņš skaidroja, ka "bebri dzīvo Driksas upes krastā, un viņiem vienkārši katrai ģimenei vajag savu dzīves platību, viņi vairojas un tad arī izplešas".
Mežzinātnes institūta "Silava" pētnieks un bebru eksperts Jānis Ozoliņš norādīja divus iemeslus, kādēļ bebri grauž kokus: lai uzceltu dambi, ja ūdens nav pietiekoši dziļš un otrs – nostiprināt savu mītņu jumtus, jo tie reizēm mēdz iebrukt.
Krūmiņš tikmēr norādīja, ka dambjus viņi šeit neceļ, "te ir bijis akmeņu krasts. Visticamāk, ka viņš tur ir no krasta racies. Tad šeit viņš ir kādreiz jau mēģinājis iemitināties."
Neskatoties uz faktu, ka bebru izplatība ir palielinājusies, viņu medības pilsētas centrā nav atļautas, un
vienīgais veids, kā ar grauzējiem cīnīties, ir aizsargsietu uzstādīšana, tomēr, pēc bebru eksperta domām, esošais risinājums Jelgavā nav pietiekoši efektīvs.
"Ja tās sieta veidojošās stieples ir tievas un ja siets piekļaujas cieši stumbram, tad es esmu redzējis arī gadījumus, ka bebrs turpina censties grauzt to koku un to stieplīti pat pārkož," sacīja "Silavas" eksperts Jānis Ozoliņš.
Labākais risinājums pēc ekspertu domām ir metāla aizsargrežģu uzstādīšana.
"Nu, protams, tas ir diezgan dārgs pasākums, un to var atļauties tiešām īpaši vērtīgiem kokiem, bet nu tie gan strādā, šādi aizsargrežģi," piebilda Jānis Ozoliņš.
Vasara ir laiks, kad bebru koncentrācija vienā nelielā teritorijā var sasniegt pat desmit un vairāk īpatņu, arī pilsētvide tiem nav traucēklis, tādēļ atliek vien meklēt veidus, kā ar tiem sadzīvot.
