Grib mazināt pārtikas atkritumus
Ludzas pilsētas vidusskola un Mērdzenes pamatskola Ludzas novadā, kā arī Preiļu novadā Preiļu 1. pamatskola un Riebiņu vidusskola ir tās skolas Latgalē, kuras Latgales plānošanas reģiona iniciētajā projektā nolēma iesaistīties un spert pirmo soli skandināvu virzienā tieši skolēnu ēdināšanas jomā.
"Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas ietvaros mēs saņēmām lūgumu iesniegt savas idejas. Un mūsu doma bija mainīt ēdināšanas principus uz virzienu – bufete, zviedru galds, ēdināšanas atkritumu samazināšana skolu ēdnīcās. Tāds bija tas mūsu uzstādījums, ap ko mēs audzējam idejas tālāk," pastāstīja Preiļu novada domes priekšsēdētāja vietniece izglītības, kultūras un labklājības jautājumos Ineta Anspoka (Zaļo un Zemnieku savienība).
Sākotnējā ideja pievērsties tieši atkritumu mazināšanai skolu ēdnīcās radās cita projekta pētījumu ietvaros. "Tā ir "Interreg" Baltijas jūras reģiona programma – Bioloģiskā pārtika skolu maltītēs, kuras rezultātā mēs sapratām, ka viena no problēmām, kāpēc mēs nevaram palielināt tieši bioloģiskās pārtikas īpatsvaru skolu ēdināšanā, ir tas, ka
skolās ir ļoti lieli pārtikas atkritumi. Mūsu skolās, kas piedalījās šajā projektā, tie bija 8 spaiņi dienā, kas ir ļoti daudz.
Tāpēc palielināt bioloģiskās pārtikas apjomu skolās, vienlaicīgi nerisinot atkritumu problēmu, būtu negodīgi un neracionāli. Tāpēc mēs sapratām, ka ir jāizmanto Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas dotās iespējas iniciēt šīs pārmaiņas un pašvaldību līmenī rast risinājumus, kā mazināt šos pārtikas atkritumus," skaidroja Latgales plānošanas reģiona komercdarbības speciāliste Rita Ivanova.
Izmēģinās jaunu pieeju
Riebiņu vidusskolas ēdnīca ik dienu gatavo aptuveni 40 pusdienu porcijas. "Šodien mums ir makaronu zupa cūkgaļas buljonā, kotletes, kartupeļi, sautēti svaigi kāposti, ābolu kompots un 1.–4. klasēm vēl klāt nāk augļi," pastāstīja ēdnīcas vadītāja Anita Cakule.
Ēdnīcā mēģina ēdienkarti ik dienu dažādot, tomēr pārpalikumi neizbēgami rodas. Skolas ēdnīca ar interesi vēlas ieviest skandināvu pieredzi, pielāgojot tam arī visu virtuves aprīkojumu.
"Gribam mainīt tieši sadales sistēmu, mēģināsim ieviest zviedru galdu un kaut ko pamainīt bērniem. Mēs jau arī neesam stagnāti no sociālisma palikuši. Droši vien jau te nevārīsies tik daudz katlu, kā šobrīd, būs kāds konvekcijas katls, kas vārīs ātrāk, būs mazāka darbietilpība," sacīja Cakule.
Skolēnu ēdināšanas jomā Ludzas un Preiļu novados tā būs jauna koncepcija, sākotnēji četrās skolās kā pilotprojekts. Tam tālāk jāattīstās visā novada teritorijā, un tā būs ekonomijā nākotnē.
Cerība ietaupīt un izaicinājumi
Vīziju ieskicēja Preiļu pašvaldības izpilddirektors Aigars Zīmelis: "Tā varētu būt nākotnē viena ražošanas vieta, kur ir vietējais ēdinātājs, vietējais ražotājs, vietējais zemnieks, kur top šis produkts. Tad ir runa, līdz kādai pakāpei ēdiens tiek sagatavots, kādā veidā notiek loģistika. Mācību iestādes vairāk vai mazāk būs ēdiena sadales vietas, kur notiks vai nu uzsildīšana, vai tiks pabeigta ēdiena gatavošana. Tādā veidā panākot gan kvalitāti, gan izmaksas.
Kura pašvaldība šo procesu ieviesīs ātrāk, tā arī ātrāk beigs dedzināt budžeta līdzekļus."
Šobrīd, piemēram, Preiļu novadā skolēnu ēdināšana notiek ar vecāku līdzmaksājumu – 1,54 eiro apmērā. Pārējais ir budžeta līdzekļi.
Pusdienu porcijas izmaksas veido pārtikas iegāde, darbinieku atalgojums, enerģijas resursu izmantošana. Ar jauno sistēmu ir cerība uz visu ietaupīt.
Protams, gaidāmās pārmaiņas pašiem ēdinātājiem lauku skolās būs arī sava veida izaicinājums, atzina Riebiņu vidusskolas ēdnīcas vadītāja.
"Tas mums ir jauns izaicinājums, jo mēs kā pavāres jau neesam galīgi jaunas un kaut ko mainīt nav tik vienkārši. Tas būs laika jautājums, kāds būs finansējums tajā laikā, ļoti daudz ir aspektu. Bet mēs ļoti pozitīvi uz to skatāmies un ļoti labprāt kaut ko mainīsim. Arī bērni būs vairāk ieinteresēti, jo bērni jau kaut kā ir jāpiesaista," sacīja Cakule.
Zviedru galda princips būs interesants, jo tā būs ēdienu dažādība, uzskata Riebiņu vidusskolas skolēni.
"Katram jau ir tā, kaut kas garšo vai negaršo, un kādreiz jau ir tā, ka gan mazajiem un lielajiem kaut kas paliek pāri uz šķīvja un negaršo."
"Ja, kas negaršo, var izvēlēties citu ēdienu, kas garšo."
Ēdiena izvēles iespējas, mazinot pārtikas atkritumu daudzumu, šiem skolēniem paredzēts nodrošināt nākamgad.
