Šobrīd nav stingra likumiska regulējuma, kas ļautu pasargāt ārstus, medmāsas un citas ārstniecības personas no vardarbīgiem pacientiem vai viņu tuviniekiem. Tai pašā laikā, ja kāds uzbrūk policistam vai ugunsdzēsējam, var piemērot pat cietumsodu – ja uzbrukuma laikā nodarīti smagi miesas bojājumi, brīvības atņemšanu pat līdz 13 gadiem.
Ikdienā pildot darba pienākumus, kas ietver rūpes par pacienta veselību un dzīvību, ārstam jādomā arī par savu drošību.
Piemēram, Neatliekamās medicīniskā palīdzības dienesta darbinieki, glābjot cilvēku dzīvības, regulāri saskaras ar fiziskiem uzbrukumiem – ik mēnesi policiju nākas saukt apmēram 200 reižu.
Aptaujas rezultāti ir gana satraucoši un tie nevar palikt bez ievērības, norādīja Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece:
"Ļoti maz cilvēku bija vērsušies tiesībsargājošās institūcijās, bet jāsaka, ka no šiem 90, kas bija vērsušies, 61 no viņiem nebija pieņemti dokumenti. Saprotiet, pat ja tie ir 39 gadījumi pagājušajā gadā, kur ārsti vai citi mediķi vēršas policijā tādēļ, ka pret viņiem tiek vērsta vardarbība, es domāju, ka tik mazā valstī kā Latvija tas ir daudz."
Visbiežāk mediķi ar sirdzēju vai viņu radinieku vardarbību saskaras uzņemšanas nodaļās un ambulatorajā aprūpē, kā arī reanimācijas nodaļās.
"Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā pacienta tuviniece bija uzbrukusi ārstei. Ambulatorajā aprūpē ir nedaudz citādāk. Bija ārste, kurai viens pacients vairāku nedēļu garumā nāca un pieprasīja izrakstīt noteiktas zāles, bet viņa nevarēja tās vairs izrakstīt, jo tas bija psihotropais līdzeklis. Šis pacients nāca un viņu pazemoja citu pacientu priekšā. Ambulatorajā aprūpē, piemēram, ierodas pacients, kurš ir iereibis, un pieprasa, lai ārsts izsniedz darba nespējas lapu. Ārsts saka, ka viņam nav pamata, un pacients draud," dažādus gadījumus uzskaitīja Aizsilniece.
Šobrīd šo jautājumu solīts skatīt Tieslietu ministrijas pastāvīgajā Krimināllikuma darba grupā. Tiek ņemti vērā aptaujas rezultāti, un grozījumi Krimināllikumā būs, norādīja Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna:
"Būs grozījumi Krimināllikumā. No vienas puses, jebkura sodoša norma ir atturošs instruments. Ja cilvēki turpinās šādi rīkoties un vērst vardarbību pret ārstniecības personām, tad tas būs reāls instruments ārstiem, lai sevi pasargātu, vēršoties ar iesniegumu tiesībaizsargājošās iestādēs, kurām ir pienākums izmeklēt un tālāk saukt pie atbildības šādus cilvēkus."
Bez likumdošanas izmaiņām nozīmīga ir arī kopējā sabiedrības izglītošana un savstarpējā komunikācija. Latvijas Ārstu biedrības prezidente aicināja ikvienu medicīnas darbinieku vērsties policijā, ja ir saņemti draudi vai noticis fizisks uzbrukums. Aizsilniece arī uzsvēra, ka vēlas, lai attiecības starp ārstu un pacientu būtu vērstas uz sadarbību, nevis konfliktiem.
