Rīga atsāk cīņu ar azartspēļu vietām; nozare nav gatava piekāpties

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 3 mēnešiem.

Mēnesi pēc jaunā Rīgas teritorijas plānojuma apstiprināšanas pašvaldība atsāk cīņu ar azartspēļu vietām. Domes atbildīgā komiteja vienbalsīgi noraidījusi kāda komersanta lūgumu atvērt totalizatora un derību likmju pieņemšanas vietu ārpus vēsturiskā centra. Nozares asociācijā uzskata, ka pašvaldība rīkojas nelikumīgi, tāpēc organizācija nav gatava atkāpties.

ĪSUMĀ:

  • Rīgā ir aptuveni 90 azartspēļu zāles jeb 40% no kopējā valstī reģistrēto skaita.
  • Rīgas dome ir apņēmusies tuvākajā laikā šo skaitu samazināt. 
  • Azartspēļu vietas plānots atstāt vien četru un piecu zvaigžņu viesnīcās.   
  • Azartspēļu attīstību ierobežo arī Rīgas jaunais teritorijas plānojums, kas atkal stājies spēkā. 
  • Spēļu biznesa asociācija nav gatava piekāpties pilsētai.
  • Asociācija grasās vērsties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, lai sistēmu sakārtotu.

Rīga atsāk cīņu ar azartspēļu vietām; nozare nav gatava piekāpties
00:00 / 03:18
Lejuplādēt

Rīgā ir aptuveni 90 azartspēļu zāles jeb 40% no kopējā valstī reģistrēto skaita. Tuvāko mēnešu un, iespējams, gadu laikā Rīgas dome šo skaitu plāno samazināt, azartspēļu vietas atstājot vien četru un piecu zvaigžņu viesnīcās. Pašvaldībai tāds plāns bija jau pirms gada, taču toreizējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs no "Attīstībai/Par!" apturēja galvaspilsētas teritorijas plānojumu. Starp abām pusēm tas radīja lielas nesaskaņas, tomēr dome bijusi spiesta ļaut azartspēļu komersantiem pilsētā atvērt jaunas vietas.

Pirms mēneša pašvaldību lietu ministrs Māris Sprindžuks ("Apvienotais saraksts") atcēla Pleša lēmumu, tādējādi Rīgā stājās spēkā jauns teritorijas plānojums, ierobežojot azartspēļu attīstību.

Trešdien, 15. martā, domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas sēdē domnieki pirmo reizi vienbalsīgi noraidīja lūgumu atvērt totalizatora un derību likmju pieņemšanas vietu ārpus pilsētas vēsturiskā centra jau esošajā azartspēļu zālē.

"Iesniedzējam tika lūgts izteikt viedokli, uz ko tika saņemts lūgums pagarināt termiņu par 30 dienām. Lūgums pamatots ar to, ka iesniedzējs ir iesniedzis Satversmes tiesā savu viedokli lietā, kurā apstrīdēts ministra rīkojums. Šobrīd ir zināms, ka Satversmes tiesa ir minēto lietu izbeigusi. Nepārprotami konstatēts, ka telpas neatrodas četru un piecu zvaigžņu viesnīcā. Iesniedzēju viedoklis nevar ietekmēt tiesiskos apstākļus un normas, kas piemērojamas lietā," skaidroja juriste Inese Rozentālberga no domes Tiesiskās uzraudzības nodaļas.

Domes komitejas lēmumam iebilda Latvijas Spēļu biznesa asociācijas prezidents Arnis Vērzemnieks: "Tas ir prettiesiski. Strīds, kas ir starp nozari, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un pašvaldību par šo regulējumu, joprojām ir spēkā. Ne tie grozījumi, kas tagad februārī tika Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā, ne arī pēc tam ministra 15. februāra rīkojums, – nekur nav apskatīts azartspēļu regulējuma jautājums."

Vērzemnieks norādīja, ka valstī azartspēļu regulēšanas ziņā ir virkne dažādu interpretāciju un tas radot daudzas nesaskaņas. Ja skatās Azartspēļu un izložu likumu, tad azartspēles nedrīkst būt valsts iestādēs, baznīcās, skolās, aptiekās un vairākās citās publiskās vietās.

Finanšu ministrijā norāda, ka pārējās vietas, kur azartspēles nedrīkst būt, nosaka katra pašvaldība. Rīga nolēmusi, ka tās var būt tikai augstāka līmeņa viesnīcās.

"Nu kā Rīgas dome var ietekmēt citu uzņēmējdarbības veidu, kas ir viesnīcas? Vai Rīgas domei ir tādas tiesības? Visticamāk, ka ne," uzskata Vērzemnieks.

Lai sistēmu valstī sakārtotu, asociācija grasās vērsties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM). Savukārt komitejas noraidīto komersanta lūgumu atvērt azartspēļu vietu jaunnedēļ plāno skatīt domes sēdē.

KONTEKSTS:

Rīgas domes jau 2017. gadā lēma piecu gadu laikā Rīgā likvidēt 42 spēļu zāles, kas atrodas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā, kā arī jauktas apbūves teritorijā. Izņēmums tika paredzēts četru un piecu zvaigžņu viesnīcām. Spēļu zāļu komersanti vērsās tiesā pret pašvaldību. Satversmes tiesa gan vēlāk atzina par pamatlikumam atbilstošus domes ierobežojumus ierīkot spēļu zāles Rīgas vēsturiskajā centrā.

Savukārt turpmākie sarežģījumi spēļu zāļu ierobežošanai bija Rīgas teritoriālā plānojuma apturēšanas 2022. gada pavasarī. Pēc Saeimas vēlēšanām, nomainoties arī VARAM politiskajai vadībai, tā atcēla lēmumu par plānojuma apturēšanu. Tika lēsts, ka "iepauzētā" Rīgas attīstības plāna apstiprināšana nozīmētu gandrīz visu azartspēļu zāļu slēgšanu pilsētā.

Turklāt Saeima līdz tam bija paguvusi atbalstīt pašvaldību tiesību paplašināšanu lemt par azartspēļu atļaušanu vai aizliegšanu. Likumā noteikts, ka tikai domes kompetencē ir lemt par azartspēļu organizēšanas vietu atļaušanu vai aizliegšanu pašvaldības administratīvajā teritorijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti