ĪSUMĀ:
- Rīga beidzot tikusi pie jaunā attīstības plāna.
- Šis dokuments bija sagatavots pirms gada, bet toreizējais ministrs to apturēja.
- Plešs to skaidroja ar plāna neatbilstību likumam.
- Jaunā Saeima šīs nepilnības novērsusi, un pašreizējais ministrs atcēlis priekšteča lēmumu.
- Jaunais plānojums ļaus domei arī stingrāk vērsties pret spēļu zālēm. Tas varētu skart 90 spēļu zāles.
Vienkāršā valodā runājot, teritorijas attīstības plānojums ir tādi kā spēles noteikumi, kas nosaka, ko un kur drīkst būvēt, kādas uzņēmējdarbības formas kurās vietās īstenot un citus pilsētas attīstībai būtiskus jautājumus.
Priekšgājēja lēmumu sauc par nesamērīgu
Ministrs sacīja, ka divu mēnešu laikā, izvērtējot Tieslietu ministrijas, Rīgas domes, Telpiskās plānošanas asociācijas un Latvijas Pašvaldību savienības viedokļus, secināts, ka Pleša rīkojums bijis nesamērīgs, tāpēc pieņemts lēmums to atcelt. Sprindžuks skaidroja, ka Pleša lēmuma arguments, ka nevar pastāvēt divi teritorijas plānojumi, pēc juristu vērtējuma nav bijis samērīgs.
Sprindžuks arī uzsvēra, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) paredzējusi kļūt par sadarbības partneri pašvaldībām, nevis kontrolējošo institūciju. "Iespējams VARAM ministram, arī domājot uz priekšu, nevajag paredzēt šādas pilnvaras, jo tās var tikt izmantotas citiem mērķiem, ja ministrs var pēdējā brīdī izvērtēt 8 gadu darbu un atzīt to par tiesisku vai prettiesisku," pauda politiķis.
Savukārt bijušais ministrs Artūrs Toms Plešs joprojām uzskata – viņa lēmums apturēt Rīgas jauno teritorijas plānojumu bijis pamatots. Viņš skaidroja, ka Rīgai jau ir viens plānojums vēsturiskajam centram, kurš joprojām ir spēkā. Pieņemot vēl jauno plānu, kurš attieksies uz pārējo pilsētas teritoriju, tie jau būtu divi plāni. Taču likumā noteikts – katrai pašvaldībai vienlaikus var būt tikai viens šāds dokuments.
"Man kā ministram spēkā esošā regulējuma ietvaros nebija citas izvēles, kā vien apturēt šo plānojumu, jo tas bija likumam neatbilstošs un nelikumīgs," skaidroja Plešs.
Politiskie konkurenti gan Plešam pārmeta pavisam citus iemeslus dokumenta bloķēšanai. Proti, jaunais plānojums ļaus domei arī stingrāk vērsties pret spēļu zālēm.
Dome atsauks prasību tiesā
Savukārt Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis paziņoja, ka ceturtdien, 16. februārī, tiks sasaukta Rīgas domes ārkārtas sēde, kurā
tiks lemts par Rīgas domes prasības atsaukšanu Satversmes tiesā, jo visi strīdi līdz ar to ir izšķirti.
Tāpat Staķis uzsvēra, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs ir atgriezis taisnīgumu un šis lēmums nozīmē, ka iepriekšējā ministra rīkojums bijis nepamatots. Staķis sacīja, ka tagad uzņēmējiem un iedzīvotājiem beidzot būs skaidrība, ko un kur var vai nevar darīt.
Rīgas mērs piebilda, ka ministra lēmums nozīmē arī to, ka ikvienam lēmumam ir sekas, tostarp arī politiskas sekas, jo iepriekšējā lēmuma pieņēmēji vairs nav politikā.
Jautāts par iespējamiem zaudējumiem, ko Pleša lēmums varētu būt radījis Rīgai, Staķis sacīja, ka zaudējumus ir grūti aprēķināt. Uzņēmēji bija gaidījuši plānojumu un pakārtojuši tam plānus. Plānojuma apturēšana nozīmēja vai nu atteikties no plāniem, vai arī tos iesaldēt, vai izstrādāt lokālplānojumu, kas nozīmē vismaz 100 000 eiro papildu investīcijas un vismaz gadu laika.
Staķim ir zināms, ka
teritorijas plānojuma apturēšanas dēļ pērn netika sākta vismaz deviņu jaunu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku būvniecība.
Tāpat Pleša lēmums skāris zāļu ražotāja "Grindeks" jauno rūpnīcu, lai gan "Grindeks" pēc tam izvēlējies iet lokālplānojuma izstrādes ceļu.
Ko nesīs teritorijas plānojums?
Sprindžuks preses konferencē uzsvēra, ka ar viņa lēmumu faktiski Rīgas attīstība ir "atbloķēta" un turpmāk visiem, kuri vēlas Rīgā kaut ko būvēt vai darīt, ir skaidrs tiesiskais ietvars, kā to darīt.
Vienlaikus Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis ("Jaunā Vienotība") sacīja, ka līdz ar Sprindžuka lēmumu noslēdzies 10 gadus ilgais periods, kurā Rīga izstrādāja jauno teritorijas plānojumu. Rīgas domei nekad neesot bijušas šaubas, ka tas ir kvalitatīvs un Rīgai nepieciešams, tāpēc "bija žēl, ka šis darbs bija pārsvītrots kādu nesaprotamu interešu dēļ".
Ķirsis piebilda, ka jaunais teritorijas plānojums paredz elastīgākus apbūves noteikumus, kā arī ir atvieglotas un vienkāršotas vairākas prasības, kā piemēru minot lodžiju un balkonu pārbūvi.
Spēļu zāles
Jautāts par azartspēļu zāļu turpmāko likteni, Staķis preses konferencē sacīja, ka tagad situācija ir skaidra – ja plānojums paredz izsniegt azartspēļu zāles licenci, tad tā tiks izsniegta, ja neparedz, tad netiks izsniegta.
Staķis prognozēja, ka licenci varētu zaudēt aptuveni 90 spēļu zāļu, un pieļāva, ka būs ilgas un garas tiesvedības ar Rīgas domi.
"Apvienotā saraksta" Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars ("Apvienotais saraksts") preses konferencē piebilda, ka "šauru interešu kārtošana uz visas Latvijas rēķina nav pieļaujama". "Šis ir pirmais kļūdas labojums, ko paveikusi 14. Saeima. Ir jāsadarbojas, nevis savstarpēji jākaro," uzsvēra Tavars.
Par katru no zālēm gan būs jāgatavo atsevišķs lēmumprojekts, par ko balsos dome. Turklāt, ņemot vērā tiesisko paļāvību, katra zāle drīkstēs darboties vēl piecus gadus pēc lēmuma par tās slēgšanu.
Pozitīvs virziens
Šodien spertais solis ir pozitīvs virziens, taču "nevarētu teikt, ka kāds vērtu šampanieti vaļā", jo kopumā šis process bija raksturojams kā "birokrātiskais futbols". Kopumā process, kā tapa Rīgas teritorijas plānojums, ir iedragājis investoru uzticību Rīgai. Un bijis grūti izskaidrot "ārkārtīgi birokratizēto" pamatojumu plānojuma apturēšanai iepriekš," intervijā Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" atzina Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.
Līdzīgi arī biedrības "Pilsēta cilvēkiem" pārstāvis Armands Būmanis atzina – lai gan nu ir plats solis pareizajā virzienā, bet diemžēl plānojuma izstrāde notika ļoti ilgi. "Īstenībā mums birokrātijas džungļi nav pilnībā atrisināti. Ir tādas labas iniciatīvas kā zaļais koridors būvvaldē, bet tāpat ir daudz lietu, kuras traucē pilsētai kvalitatīvi attīstīties," sacīja Būmanis, norādot, piemēram, uz vāji attīstītu transporta sadaļu.
Viņaprāt, daudz uzlabojumus var panākt, tos ieviešot jaunajā plānā, nevis to veidojot no jauna.
Grozījumi pieļauj divus plānus
Oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" februāra sākumā publicēti Saeimas pieņemtie likuma grozījumi Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā, kuru mērķis ir nodrošināt apturētā Rīgas pilsētas attīstības plāna "atbloķēšanu". Grozījumi stājās spēkā svētdien, 12. februārī. Ar pieņemtajām izmaiņām noteikta Rīgas teritorijas attīstības plānošanas dokumentu hierarhija un to piemērošana attiecībā uz Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritoriju, ja attiecīgajai teritorijai tās īpašā statusa dēļ speciālajā likumā noteikts izņēmums no vispārējā teritorijas plānošanas regulējuma.
Likuma jaunais regulējums pieļaus, ka Rīgai var tikt izstrādāti divi teritorijas plānojumi.
Paredzēts, ka pieņemtās izmaiņas sekmēs Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas attīstību, ievērojot nepārtrauktības un pēctecības principu, veicinot privāto investīciju piesaisti Rīgas pilsētai un aktivizējot dialogu starp Rīgas iedzīvotājiem, uzņēmējiem, investoriem un pašvaldību, kā arī novēršot sabiedrības bažas par iespējamo attīstības stagnāciju.
Likumā arī novērstas iepriekš identificētās Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likuma robežu apraksta neprecizitātes, kuras kopš likuma pieņemšanas bija radušās ielu pārdēvēšanas rezultātā.
Vienlaikus ar teritorijas attīstības plānošanas dokumenta veida maiņu ir noteikts termiņš, līdz kuram izstrādājams un apstiprināms jauns Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojums, – ne vēlāk kā līdz 2028. gada 31. decembrim.
Lai novērstu juridiskās neprecizitātes, kas bija sākotnēji iesniegtajos grozījumus, Saeima 11. februārī pieņēma grozījumu uzlabotu variantu.
KONTEKSTS:
Jaunais Rīgas attīstības plāns tapa vairākus gadus, taču iepriekšējās valdības laikā tā izsludināšanu apturēja toreizējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Plešs, tam izraisot šķelšanos Rīgā valdošajā partiju blokā, kurā sākotnēji atradās "Latvijas attīstībai", "Par!" un "Progresīvie". No savas līdz tam pārstāvētās partijas "Par!" izstājās Rīgas mērs Staķis.
Būtiskākais iebildums, kādēļ Plešs apturēja Rīgas attīstības plānu, bija tas, ka, stājoties spēkā jaunajam Rīgas teritorijas plānojumam, Rīgā izveidotos situācija, ka vēsturiskais centrs faktiski paliktu bez likumīga teritorijas plāna.
Saskaņā ar Rīgas domes lemto, Rīgas teritorijā vienlaicīgi spēkā ir divi savstarpēji nesaskaņoti teritorijas plānojumi, kas ir pretrunā likumā noteiktajam, ka valstspilsētās nedrīkst būt spēkā vairāk kā viens teritorijas plānojums.
Pretējā puse savukārt ir paudusi aizdomas, ka Pleša rīcība varētu būt skaidrojama ar nevēlēšanos ierobežot azartspēles, kas paredzēta jaunajā Rīgas plānojumā.
Sprindžuks uzskata, ka šāds viņa priekšgājēja solis bijis nesamērīgs, un aicināja diskutēt par ministra pilnvaru samazināšanu jautājumos par pašvaldību izdotu normatīvo aktu atcelšanu.
Lai pēc iespējas ātrāk atjaunotu Rīgas pilsētas attīstības plāna darbību, Sprindžuks pēc būtības rosināja virzīties ar šodien pieņemto grozījumu pieņemšanu. Pēc šī likuma grozījumu stāšanās spēkā dažu mēnešu laikā Rīga varētu atgriezties pie "normālas attīstības vides", iepriekš norādīja Sprindžuks. Tādējādi problēma tiktu atrisināta, bet pašvaldība varētu turpināt skaidrot taisnību tiesvedības procesā.
Paralēli Satversmes tiesa ir ierosinājusi lietu, kurā Rīgas dome apstrīd iepriekšējā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pleša lēmumu apturēt Rīgas attīstības plānu.
