ST: Domes ierobežojumi ierīkot spēļu zāles Rīgas vēsturiskajā centrā atbilst Satversmei

Rīgas domes ierobežojumi ierīkot spēļu zāles Rīgas vēsturiskajā centrā atbilst Satversmes 105. pantam, lēmusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta tika ierosināta pēc Administratīvās rajona tiesas pieteikuma. Tajā bija vērsies azartspēļu uzņēmums "Alfor", pārsūdzot tam adresēto Rīgas domes lēmumu, ar kuru atcelta iepriekš izsniegtā atļauja atvērt spēļu zāli un organizēt azartspēles Rīgā, Brīvības ielā 48/50, – Rīgas vēsturiskā centra teritorijā. Lēmums citstarp pamatots ar apstrīdēto normu.

Pieteikuma iesniedzēja ieskatā, apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 105. panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam, jo tā liedz azartspēļu organizētājiem veikt savu komercdarbību. Satversmes 105. pantā ir teikts: "Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu."

Iesniedzējs uzskata, ka Rīgas dome nav pienācīgi izvērtējusi ierobežojuma nepieciešamību un tas nav samērīgs.

Satversmes tiesa izvērtēja normatīvos aktus, kas attiecas uz noteikto situāciju, secinot, ka apstrīdētajā normā noteiktais personas pamattiesību ierobežojums ierīkot spēļu zāli Rīgas vēsturiskajā centrā ir noteikts saskaņā ar likumu, tam ir leģitīms mērķis un tas ir samērīgs.

Satversmes tiesas priekšsēdētājas vietniece Sanita Osipova par nolemtoEdgars Kupčs

    Tiesa norādīja, ka ierobežojumam ir divi leģitīmi mērķi: pirmkārt, citu cilvēku tiesību aizsardzība un, otrkārt, sabiedrības labklājības aizsardzība.

    Proti, ierobežojums palīdz saglabāt un aizsargāt Rīgas vēsturisko centru un tā kultūrvērsturiskās vērtības materiālajā un nemateriālajā dimensijā, jo ļauj Rīgas vēsturiskajā centrā izvairīties no spēļu zālēm raksturīgiem arhitektoniskiem un reklāmas risinājumiem. Tādējādi tiek paaugstināta sabiedrības drošības sajūta un Rīgas vēsturiskā centra pievilcīgums tā iedzīvotāju un apmeklētāju acīs, kuri var pilnvērtīgi lietot un baudīt pilsētvidi.

    ST norādīja, ka apstrīdētajā normā noteiktais pamattiesību ierobežojums pasargā personas no pieejas spēļu zālēm un līdz ar to arī potenciālas azartspēļu atkarības, jo spēļu zāļu pieejamība ir viens no atkarību veicinošiem faktoriem.

    Tiesa secināja, ka apstrīdētajā normā noteiktais pamattiesību ierobežojums ļauj aizsargāt citu cilvēku tiesības un sabiedrības labklājību. Šis ierobežojums ir piemērots leģitīmo mērķu sasniegšanai.

    Tiesā piebilda, ka apstrīdētajā normā komersantiem noteiktais pamattiesību ierobežojums nav absolūts. Tie var turpināt nodarboties ar azartspēļu organizēšanu Rīgā ārpus vēsturiskā centra teritorijas un citur Latvijā. Paredzēts arī izņēmums, proti, tas, ka spēļu zāles ir atļauts ierīkot Rīgas vēsturiskā centra teritorijā četru un piecu zvaigžņu viesnīcās. Tas arī nenostāda šajās viesnīcās darbojošās spēļu zāles priviliģētā situācijā, bet norāda uz to, ka pašvaldība ir vērtējusi ierobežojumu un atzinusi, ka pieļaujams izņēmums no tā.

    Tiesa arī norādīja, ka, ņemot vērā azartspēļu iespējamās nelabvēlīgās sekas, kas skar indivīdu un visu sabiedrību, valstij šīs nozares regulēšanā ir dota lielāka rīcības brīvība nekā citu nozaru regulēšanā.

    Sabiedrības ieguvums no apstrīdētajā normā noteiktā pamattiesību ierobežojuma ir lielāks par nelabvēlīgajām sekām, kuras cieš persona šā ierobežojuma dēļ. Līdz ar to Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētajā normā noteiktais pamattiesību ierobežojums ir atbilstošs leģitīmo mērķu sasniegšanai un nepastāv citi līdzekļi, ar ko panākt tikpat kvalitatīvu šo interešu aizsardzību.

    ST spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Tas stāsies spēkā publicēšanas dienā.

    KONTEKSTS:

    27. martā Rīgas dome pieņēma konceptuālu lēmumu par spēļu zāļu slēgšanu visā pilsētas administratīvajā teritorijā. Lēmums tika pieņemts vienbalsīgi, balsojot "par" visiem 59 klātesošajiem deputātiem.

    Ar minēto lēmumu Rīgas domes Juridiskajai pārvaldei sadarbībā ar Pilsētas attīstības departamentu uzdots sagatavot Rīgas domes lēmumu projektus par pakāpenisku izsniegto spēļu zāļu atļauju un azartspēļu organizēšanas atcelšanu visā Rīgas administratīvajā teritorijā, izņemot četru un piecu zvaigžņu viesnīcas.

    Spēļu biznesa pārstāvji par šo lēmumu sola tiesāties. Par ieceri ierobežot spēļu zāles visā Rīgā būs gaidāms garš tiesāšanās process, intervijā LTV raidījumā “Viens pret vienu” sacīja spēļu biznesa īpašnieks, mākslas kolekcionārs un mecenāts Jānis Zuzāns.

    Līdz šim netika izsniegtas atļaujas jaunu spēļu zāļu atvēršanai, bet 2017. gadā tika pieņemts lēmumu par spēļu zāļu slēgšanu pilsētas vēsturiskajā centrā.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti