Dienas ziņas

Jūrmalā saules paneļu parku uzbūvē uz ūdens

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Daļa autovadītāju ignorē balto spieķi

Daļa autovadītāju ignorē balto spieķi. Akcijās mudina uz izpratni par neredzīgo ikdienu

Paņemt balto spieķi un iziet uz ielas – tā ir uzdrīkstēšanās, jo ne vienmēr ietves un brauktuvju šķērsošana ir gana droša. Gaidot Starptautisko Baltā spieķa dienu, akcijā Rīgā garāmgājējiem piedāvāja uzvilkt acu apsēju, paņemt rokās balto spieķi un izstaigāt vairākas vadlīnijas, bet Liepājā kopā ar policiju pārbaudīja, vai autovadītāji atpazīst balto spieķi un apstājas, ļaujot tā lietotājiem šķērsot brauktuvi vietās, kur nav gājēju pārejas. Lai gan vairāki autovadītāji akcijas laikā saņēma naudas sodu, Liepājas Neredzīgo biedrība uzskata, ka situācija uzlabojas.

Daļa autovadītāju ignorē balto spieķi. Akcijās mudina izpratnes un ievērot neredzīgos ikdienā
00:00 / 03:19
Lejuplādēt

Svētdien, 15. oktobrī, visā pasaulē atzīmēs Starptautisko Baltā spieķa dienu, kas veltīta cilvēkiem ar redzes invaliditāti un viņu ikdienas dzīves izaicinājumiem. Latvijā ir aptuveni 12 000 cilvēku ar redzes funkcionālajiem traucējumiem. Pasaulē šī problēma ietekmē apmēram 285 miljonus cilvēku.

Lai tematu aktualizētu arī Latvijā, Latvijas Neredzīgo biedrība rīkoja zibakciju "Vide priekš visiem!". Tās mērķis ir popularizēt baltā spieķa nozīmi, iepazīstināt līdzcilvēkus ar izaicinājumiem, ar kuriem saskaras cilvēki ar redzes traucējumiem, tostarp pievērst uzmanību pielāgotas vides nozīmei.

"Tas ir ļoti savādi, tu noņem vienu maņu, tu nevari redzēt, un tad tev ir jāizmanto tas, kas tev ir palicis – izjūta ar spieķi vai arī daudzi mēģina ar kājām sataustīt ceļu, kas ir zem viņiem," tā par cilvēku spēju ar aizklātām acīm izstaigāt vadlīnijas sacīja Latvijas Neredzīgo biedrības biedrs Dinārs Leišavnieks.

Leišavnieks bija viens no tiem, kas zibakcijas laikā uzrunāja garāmgājējus izmēģināt iejusties neredzīgu cilvēku ādā. "Es domāju, ka ne visa sabiedrība ir informēta, puse no cilvēkiem, kuriem mēs šodien jautājām, nezināja, kas ir baltais spieķis," pastāstīja biedrības pārstāvis.

Uz ielas ar balto spieķi – uzdrīkstēšanās 

Baltais spieķis ir salokāms, pielāgojums garumā, – spieķis, kas cilvēkiem ar redzes traucējumiem palīdz orientēties telpās un ārpus tām.

Kā pastāstīja rīdziniece Vlada, kas ir neredzīga, "pārvietošanos var salīdzināt ar sportu – jo vairāk trenēsies, jo labāk sanāks". Viņasprāt, Rīgā vides pieejamība ir laba, taču vienmēr var veikt uzlabojumus, kas atvieglotu pārvietošanos, jo, piemēram, šobrīd viņa nevar pilnībā paļauties tikai uz vienu orientieri, piemēram, vadlīnijām. Tāpēc paralēli nākas izmantot citus orientierus – trotuāru, zālāju vai ēku sienas.

"Sabiedrība ir atvērta: kad es lūdzu palīdzību, man vienmēr tā ir. Parasti palīdz jaunieši, tas ir labi. Sabiedrība attīstās šajā jomā, jo pastāv šādas akcijas, arī informētība paaugstinās, bet vienalga sabiedrībai arvien vairāk ir jāiesaistās un jāsaprot, kā dzīvo tā vai cita sociālā grupa, lai ir lielāks priekšstats. Es joprojām uzskatu, ka sabiedrībai līdz galam nav izpratnes par to, kā dzīvo neredzīgi cilvēki," sacīja Vlada.

Biedrībā arī norāda –

ja redzat cilvēku ar balto spieķi, tas nozīmē – viņš ir pārstājis kautrēties un uzdrīkstējies doties publiskajā telpā.

Daļa autovadītāju ignorē

Latvijas Neredzīgo biedrības Centrālās valdes priekšsēdētājs Kaspars Biezais uzsvēra – lai gan Latvijā apkārtējā vide tiek arvien vairāk pielāgota cilvēkiem ar redzes traucējumiem, tomēr joprojām ir svarīgi turpināt ne tikai sadzirdēt, bet arī ieklausīties konkrētajā cilvēku grupā.

"Manuprāt, šie gadījumi, kad tiek nolikti dažādi priekšmeti uz vadlīnijām – puķupodi vai atkritumu konteineri, tas nozīmē, ka tā izpratne nav pietiekama, lai varētu teikt, ka pilnīgi saprot [cilvēkus ar redzes traucējumiem]," sacīja Biezais.

Taču tikpat svarīgi, lai arī pārējā sabiedrība saprot baltā spieķa nozīmi un prot reaģēt uz situāciju, kad pārvietojas cilvēks ar balto spieķi. Latvijas ceļu satiksmes noteikumi paredz, ka

autotransporta vadītājam jebkurā gadījumā, arī ārpus gājēju pārejām jāpalaiž garām neredzīgi gājēji, kas rāda signālu ar balto spieķi.

Liepājas Neredzīgo biedrības pārstāvji kopā ar Valsts policiju devās pilsētas ielās, pārbaudot, vai autovadītāji atpazīst balto spieķi un apstājas, ļaujot tā lietotājiem šķērsot brauktuvi vietās, kur nav gājēju pārejas. Lai gan vairāki autovadītāji akcijas laikā saņēma naudas sodu, Liepājas Neredzīgo biedrība uzskata, ka situācija uzlabojas.

Pusstundu ilgās akcijas laikā policija par baltā spieķa ignorēšanu sodīja 10 autovadītājus. Šoreiz ar minimālo naudas sodu – 30 eiro. Likums gan paredz, ka par šādu pārkāpumu soda apmērs var sasniegt arī 140 eiro.

Sodītie autovadītāji minēja dažādus iemeslus, kāpēc ignorējuši gājēju ar balto spieķi. "Daudzi uzskata, ka tas spieķis viņiem nav pietiekoši gaišs, balts. Citi attaisnojas, ka novērsušies no ceļa, nav redzējuši cilvēku, kurš tuvojas. Varianti dažādi. Citi pat vispār nezina, ka tādi noteikumi paredz, ka jālaiž gājējs ar balto spieķi," pastāstīja policists Arturs Jaunzemis.

Liepājas Neredzīgo biedrība piekrīt, ka baltais spieķis reizēm var nebūt labi redzams, jau pāris gadus mēģina panākt, lai tā krāsa tiktu mainīta uz koši dzeltenu – kā policistu vestes. Taču tā kā Baltais spieķis ir starptautiski atzīts simbols, par krāsas maiņu lēmums jāpieņem Pasaules Neredzīgo biedrībai. Pagaidām Latvijas ideju atbalstot tikai divas valstis.

Šķērsojot ielu, jaunus sarežģījumus nesuši elektromobiļi, hibrīdmašīnas, jo tās nerada raksturīgos trokšņus, un neredzīgam cilvēkam grūti saprast, vai autovadītājs bremzē. "Redzēt es tiešām neredzu. Tad [klausos] ar ausīm," sacīja Liepājas Neredzīgo biedrības vadītājs Māris Ceirulis.

Šķēršļi arī uz ietvēm

Izrādās – Liepājā vēl bīstamāka nekā brauktuvju šķērsošana ir iešana pa ietvēm. "Ar balto spieķi trotuāri ir bīstamāki. Arī šeit ir riteņbraucēji, skūteri. Viņi brauc, es viņus nedzirdu. Jūtos nedrošs tieši šo skrejriteņu dēļ, un, jā, viņi tiek nolikti tieši uz trotuāra," pastāstīja Liepājas Neredzīgo biedrības biedrs Aigars Bušs.

"Skūteris nolikts uz vadlīnijas, un viņš [neredzīgais gājejs] krīt. Ne viens vien gadījums. Tie [skūteri] ir tagad vēl bīstamāki kļuvuši nekā transports," sacīja Liepājas Neredzīgo biedrības vadītājs Māris Ceirulis.

Tā kā Liepājā pilsētvide tiek pielāgota cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, piemēram, ietvēs iestrādā vadlīnijas, luksoforos – skaņas signālus, tad neredzīgie arvien biežāk dodas ikdienas gaitās bez redzīga pavadoņa. Pārējiem iedzīvotājiem būtu jārespektē viņu vajadzības, mudina Neredzīgo biedrība.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti