ĪSUMĀ:
- Ar ES piešķirtajiem 4,7 miljoniem eiro plāno palīdzēt uzlabot dzīvi 259 cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
- Liepājā sociālais dienests zina aptuveni 80 cilvēkus, kuriem nepieciešama palīdzība.
- Šī projekta ietvaros palīdzēs tikai 12 personām – katram palīdzība izmaksās pa 18 299 eiro bez PVN.
- Pašvaldība: Nevar nosegt visu, vispirms palīdzēs tiem, kas mācās, strādā vai aktīvi iesaistās NVO.
- Līdz šim cilvēkiem ar kustību traucējumiem Liepāja mēģinājusi palīdzēt no sava budžeta.
Liepājniece Renalda Maiceva dzīvo 2. stāvā. Lai tiktu ārā no mājas, viņai jāpieveic pārdesmit pakāpieni, taču bez citu palīdzības tas ir gandrīz vai nepārvarams šķērslis.
"Nu, kā es tieku ārā? Sākumā bija, ka tiku ārā – ar dibenu gāju pa trepēm uz leju, uz augšu, jo nebija variantu. Tiku pie protēzes, tad mēģinu ar to protēzi, bet īsti pareizi neeju. Eju sāniski un ar sāpēm. Jo man nav tikai kājas amputācija, man bijusi muguras operācija, un tas visu sarežģī," stāstīja Renalda Maiceva, kura pārvietojas ratiņkrēslā.
Jau pāris gadu Renalda pārsvarā pārvietojas ar ratiņkrēsla palīdzību. Taču dzīvoklī ir telpas, kur viņa ar to nespēj iekļūt.
"Man ir sarežģīti uz vannas istabu, tualeti aiziet. Es tur netieku, man durvis ir šauras, netieku iekšā nekādi," viņa stāstīja.
Renalda jau pieteikusies projektam vides pieejamības uzlabošanai. Lai gan pašvaldības sociālajam dienestam zināms, ka pilsētā ir aptuveni 80 cilvēki ar kustību traucējumiem, kuru mājās būtu nepieciešama vides pielāgošana, nauda šī projekta ietvaros piešķirta tikai 12 personām – katram pa 18 299 eiro bez PVN.
"Finanšu līdzekļu ir tik, cik ir. Kvota ir ņemta vērā pēc datiem par personām ar invaliditāti," skaidroja Liepājas Sociālā dienesta direktora vietnieks Ainārs Bunka.
"Nevar nosegt visu, tad procentuāli pret katru pašvaldību tika piemērots procents, un Liepājā sanāk 12.
Tas uzsvars ir uz tiem, kas vai nu mācās vai strādā, vai aktīvi iesaistās nevalstiskajās organizācijās, apmeklē Dienas centru. Doma ir tāda, ka, ja veic šos uzlabojumus, lai cilvēks viņus arī izmantotu un tiešām dotos ārā," klāstīja Bunka.
Līdz šim cilvēkiem ar kustību traucējumiem Liepājas pašvaldība mēģinājusi palīdzēt no sava budžeta līdzekļiem, četrās adresēs ierīkojot pacēlājus.
Vienu no tiem katru dienu izmanto Darja, kura nesen absolvēja 12. klasi, un agrāk, lai meita varētu tikt uz skolu, vecāki viņu lejā pa kāpnēm nesa uz rokām.
"Domāju, ka cilvēki, kuri ar to nesaskaras, varbūt nesaprot, kāpēc to vajag, bet tas tiešām uzlabo dzīvi. Tu jūties kā cilvēks, esi patstāvīgs. Tā tiešām ir nepieciešama dzīves sastāvdaļa cilvēkam ratiņkrēslā," uzsvēra Darja Poļakova.
Bijušais elektriķis Harlijs Duļķins ratiņkrēslā nonāca pirms četriem gadiem, kad neveiksmīgi nokrita no elektrības staba. Pirms pacēlāja ierīkošanas ārā no dzīvokļa spējis tikt tikai ar draugu palīdzību.
"Vienīgā problēma tam liftam – labi, dome iedod 15 tūkstošus, bet līdzfinansējums diezgan smags ir. Tā ir problēma," atzina Harlijs, kuram nācās meklēt pašamu finansējumu 5000 eiro, "tā ir liela nauda".
Pašvaldībā gan saka, ka nepieciešamība pēc līdzfinansējuma un tā apmērs atkarīgs no katra projekta. Šajā Eiropas finansētajā projektā katrai personai paredzētā summa ir lielāka, līdz ar to bez līdzfinansējuma var iztikt. Ja pieteiksies vairāk gribētāju, nekā paredzēts, tad tiks vērtētas papildu palīdzības iespējas.
