Volodimiru Makuhu LTV žurnālists Gints Amoliņš satika Ukrainā, Hersonā. Visu okupācijas laiku pie viņa bija arī Latvijas karogs. Savulaik Makuha studēja Daugavpilī, un karogs ir draugu dāvana.
Okupācijas laikā viņš devās izlūkos. Tas bija ļoti bīstami, jo Krievijas armija sargāja vietas, kur bija koncentrēti spēki un tehnika. Bet bez precīzām ziņām prettriecieni nebūtu iespējami un Hersonu nevarētu atgūt.
Visu okupācijas laiku Volodimirs saņēma ziņas arī no sava studiju laika drauga, atvaļināta robežsardzes pulkveža Gunāra Liepiņa.
"Katru manu vēstuli vai atsūtīto ziņu viņš izdzēsa. Tur ļoti smagi gāja. Un kad 12. novembrī es saņēmu foto ar viņa sievu Natāliju un ar Latvijas karogu, uzreiz pateicu – vajag šo karogu nodot Latvijai," atceras Liepiņš.
Hersonu atbrīvoja mums ļoti simboliskā datumā – 11. novembrī, Lāčplēša dienā.
Tagad Volodimirs ir Latvijā un karogu dāvināja Valsts robežsardzes koledžai.
"Šis karogs bija arī atbildība. Jo to bija dāvinājuši mani Latvijas draugi. Latvija man ir tikpat dārga kā Ukraina. Un mēs ar šo karogu kopā nogājām grūtu ceļu. Un es esmu priecīgs, ka šodien karogs atgriežas dzimtenē," atzina Volodimirs.
Valsts robežsardzes koledžas direktors Mariks Petrušins uzsvēra, ka "robežsargs sargā robežu, kas ir viens no valsts elementiem. Visi konflikti, visi kari sākas ar robežas pārkāpšanu. Un robežsargs ir pirmais, kurš stāv uz dzimtenes robežas, sargā un nepieļauj, lai kaut pēdu iebrucējs iebruktu".
Latvijas karogs no okupētās un atgūtas Hersonas dzimtenē tiek sagaidīts ar lielu cieņu.
"Robežsardzes vārdā es novēlu Ukrainai atgūt visas okupētās teritorijas. Nosargāt savu valsti! Atgūt brīvību!" novēlēja Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts.
4. maijiā mūsu brīvības svētki. Daudzviet līdzās Latvijas karogam plīvos arī Ukrainas valsts simbols. Tas ir mazākais, ko varam darīt Ukrainas brīvības vārdā.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, bet kopš vasaras nogales smagas cīņas notiek pie Bahmutas, kas kļuva par vienu no galvenajiem krievu uzbrucēju mērķiem; tikmēr vairāki analītiķi aizvien biežāk runā par gaidāmo Ukrainas pretuzbrukumu.
