Stāsti

Daugavpilī top īpašs sajūtu dārzs neredzīgajiem

Stāsti

Ozolu kalšanu pētīs pavasarī

Žurnāli piedzīvo renesansi un meklē veidus, kā sadzīvot ar jaunajām tehnoloģijām

Žurnāli piedzīvo renesansi un meklē veidus, kā sadzīvot ar jaunajām tehnoloģijām

„Latvijas pasta” dati liecina par izaugsmi drukātās preses abonēšanas jomā. Abonēšanas kampaņas pirmajos mēnešos, proti, aizvadītā gada oktobrī un novembrī noformēto preses abonementu skaits pieaudzis par 7,25%. Īpašu interesi lasītāji izrāda par žurnāliem.

„Izskatās, ka mums šogad būs pat mazliet labāks gads nekā pagājušajā gadā. Un mēs pat neesam nekādas īpašas kampaņas izvērsuši,” lēš pērn divdesmit gadu jubileju nosvinējušās žurnālu izdevniecības „Rīgas Viļņi” izpilddirektore Ināra Pētersone. Žurnālu izdevējus, gluži tāpat kā daudzas citas nozares, protams, ietekmējot demogrāfiskā situācija un mediju lietošanas paradumu maiņa:

„Tomēr jaunie cilvēki ir atraktīvi, viņiem vairāk patīk jaunās tehnoloģijas, viņi vairāk ir internetā. Viņiem mazāk patīk šķirstīt, viņiem tas ir apgrūtinājums – kaut kur aiziet, nopirkt, somā lieku smagumu nēsāt. Mēs ļoti strikti sekojam līdzi tam, kas notiek tirgū, arī pamainām produktus. Ļoti daudz analizējam savus lasītājus, kas viņi ir pēc izglītības, pēc vecuma, pēc dzimuma, rīdzinieki vai vairāk laukos…Un attīstām arī portālu sadaļu.”
Vadoties tikai no abonēšanas datiem vien, secinājumi par žurnālu tirgū notiekošo būs visai nepilnīgi, saka Pētersone. „Rīgas Viļņi”, kas ir viena no lielākajām žurnālu izdevniecībām Latvijā, lielāko daļu žurnālu pārdodot mazumtirdzniecībā, proti, kioskos, lielveikalos un degvielas uzpildes stacijās.

„Vispelnošākais ir mūsu iknedēļas žurnāls „Kas Jauns?”, tad noteikti ir jāmin mūsu žurnāls „Rīgas Viļņi”, žurnāls „Ko Ārsti Jums Nestāsta?” ar visiem speciālajiem pielikumiem un „100 padomi”,” Pētersone min lasītāju iecienītākos „Rīgas Viļņu” izdevumus.

Runas par drukātās preses galu ir izrādījušās pārspīlētas,

saka grāmatžurnāla „I’mperfekt” izdevēja Inga Gorbunova, kas teju ik gadu piedalās starptautiskos forumos, kur tiekas žurnālu izdevēji. Taujāta, vai žurnālu izdevēji arvien cīnās ar tirāžu samazināšanos, viņa teic:

„Kvalitatīvajiem izdevumiem tās atkal atjaunojas, sāk atkal drukātajiem tieši pieaugt. Iespējams, cilvēki ir vīlušies visās tajās viltus ziņās, un internetam tomēr nav tās ticamības.”

Taču tiek meklēti jauni veidi kā izmantot arī jauno tehnoloģiju dotās iespējas.

„Šī brīža tendence ir tāda, ka tie, kas mēģinājuši vairāk pievērsties tieši digitālajam biznesam, saprot, ka sākotnēji tas bija ļoti ienesīgi, bet tagad sāk nākt kaut kādi zaudējumu viļņi. Bet tas, kas vēl notiek, ir tas, ka tiek ļoti aktīvi veidotas tādas platformas ap šiem brendiem. Pēdējos gados ļoti populāri ir kļuvuši podkasti. 2017. gads bija ļoti aktīvs šajā ziņā. Vairāki lielie zīmoli, gan izdevniecības, gan žurnālu zīmoli ražoja šos podkastus, ko cilvēki klausās mašīnās, klausās kaut ko darot,” stāsta Gorbunova.

Starp citviet pasaulē vērojamām tendencēm Gorbunova min arī centienus ap jau sen pazīstamiem žurnālu zīmoliem veidot tādas kā lojālo lasītāju kopienas un dažādu it kā šauru interešu nišu, piemēram, kūku cepšanai vai origami veltītu žurnālu uzplaukumu. Izdevējiem esot jārēķinās, ka konkurence ir liela, bet lasītāju prasības – augstas:

„Pieaug pieprasījums pēc kvalitatīva satura visu veidu žurnālos. Gan sabiedriski politiskajos, gan visās citās nišās. Arvien vairāk aiziet maliņā tā diferencēšana pēc auditorijas vecuma kategorijām,

jo pasaule mainās, cilvēki iet līdzi un arī noveco kaut kā citādi.”

Latvijā konkurence žurnālu tirgū ir ļoti asa – šeit tiek izdoti vairāk nekā 190 dažādi žurnāli.

Saistītie raksti
2 komentāri
Anonīms lietotājs 17725
Nesaprotu, kādēļ tā, vai tiešām cilvēki nemāk izmantot interneta sniegtās priekšrocības lasīt to, KO un KAD gribas, nevis būt redaktora žēlsirdībā. Vakar kan sanāca pasēdēt gaidot, un bija iespēja izskriet pa diagonāli cauri jaunākajiem “Ilustrētās zinātnes”, “Ilustrētās vēstures” un autožurnāliem - nu personīgi jāsaka, ka manuprāt kvalitātes līmenis pa pēdējiem desmit gadiem ir krities. Diagrammās kļūdas, daudzi fakti atspoguļoti greizi vai pārspīlēti, rakstu valodas līmenis manāmi notrulināts. Nezinu, nebija kvalitatīvas lasāmvielas sajūta - domāju, ka 21.gs. jau nu vajadzētu pāriet uz selektīvu lasīšanu internetā.
Anonīms lietotājs 18082
Humors, varētu padomāt, ka šis raksturojums - "Diagrammās kļūdas, daudzi fakti atspoguļoti greizi vai pārspīlēti, rakstu valodas līmenis manāmi notrulināts" par 95% vēl jo vairāk neattiecas uz dažādiem portāliem un resursiem internetā. Daļa, no kuriem atklāti, paziņo, ka speciāli rada pārspīlējumus un izdomātas ziņas, lai tikai panāktu vairāk klikšķu. LV kā saturiski kvalitatīvi resursi visdrīzāk vairāk par 10 - 15 vietnēm arī neatrastos, un tad arī pamatā nozaru tēmām veltītie (piem. kroders.lv; satori.lv u.tml.).
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti