Veselības ministre piesardzīga par veselības nodokli 5% apmērā

Finanšu ministrijas vadītā darba grupa Latvijas nodokļu sistēmas pārskatīšanai pašlaik vērtē iespēju Latvijā ieviest veselības apdrošināšanu jeb veselības nodokli 5% apmērā. Par ieceri gan piesardzīga ir veselības ministre Ilze Viņķele ("Attīstībai/Par!"), uzsverot – ieviešot pārmaiņas, nedrīkstētu pieļaut cilvēku izslēgšanu no veselības aprūpes saņemšanas.

ĪSUMĀ:

  • FM piedāvā ieviest 5% veselības nodokli, nemainot kopējo darbaspēka nodokļu slogu.
  • Nauda tiktu ņemta no sociālā budžeta un IIN.
  • Viņķele bažījas par nodokļa un pakalpojuma saņemšanas sasaisti.
  • Viņķele: Jāsaņem drosme finansēt veselību vairāk no pamatbudžeta.
  • Bijusī ministre Čakša atbalsta ieceri ieviest veselības nodokli 5% apmērā.
  • Bankas eksperte: Finansējumu veselībai nedrīkst palielināt uz pensiju uzkrājumu rēķina.

Veselības ministre piesardzīga par veselības nodokli 5% apmērāLinda Zalāne

    Finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība") uzsvēra, ka, ieviešot veselības apdrošināšanu jeb veselības nodokli 5% apmērā, kopējais darbaspēka nodokļu slogs nemainīsies. Viņš pastāstīja, kas šo veselības nodokli veidotu: “Apvienojot jau esošo 1% iemaksu no sociālā budžeta un vēl 2%, kas pašreiz ir sociālajā budžetā kā solidaritāte, un arī 2% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN). Tātad noteikt šo veselības nodokli jeb apdrošināšanu 5% apmērā. Vēlreiz atgādināšu: nemainot kopējo darbaspēka nodokļa slogu.”

    Arī premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) preses konferencē uzsvēra, ka nav runa par jaunu nodokli, kas audzētu nodokļa slogu, bet budžeta iekšējo pārdali.

    “Tas ietu roku rokā ar obligātajām sociālajām iemaksām jebkuram Latvijā legāli strādājošajam darbiniekam.

    Kas nozīmē, ka ienāktu kopumā vairāk naudas sistēmā,” sacīja Kariņš.

    Pārdale plānota arī no IIN, kas lielā mērā skar pašvaldību budžetus. Premjers gan norādīja, ka pat Covid-19 krīzes laikā IIN ir budžeta pozīcija, kas turpina pārpildīties. “Kamēr visai valsts pārvaldei krīt ienākumi, pašvaldībām šajā laikā ienākumi faktiski pieauguši,” piebilda Kariņš.

    Veselības ministre Ilze Viņķele ("Attīstībai/Par!") atzinīgi vērtēja to, ka Finanšu ministrs un premjers nopietni apņēmušies atrisināt veselības budžeta palielinājuma problēmu nākamgad. Vienlaikus ministre pauda bažas par konkrēto piedāvājumu, sakot, ka velns slēpjas detaļās un šo piedāvājumu vēl ir nepieciešams izvērtēt.

    “Tas, kas mani dara bažīgu, ir retorika par veselības apdrošināšanas ieviešanu,

    jo Latvijā jau ir valsts veselības apdrošināšana, kuru mēs realizējam caur veselības finansējumu no pamata budžeta, kurā cilvēki no dažāda veida nodokļiem veic iemaksas un pretim saņem pakalpojumu. Es ļoti ceru, ka šis neatjaunos retoriku par dažādiem netaisnīgiem, līdz pat absurdiem nodokļa un pakalpojuma sasaistes veidiem,” sacīja Viņķele.

    Viņasprāt, Latvijā vajadzētu turpināt īstenot Pasaules Veselības organizācijas ieteikto visaptverošo veselības aprūpi, kura devīze ir “neatstāt nevienu ārpus pakalpojuma saņemšanas”, šādi nevairojot nevienlīdzību.

    “Ja tas īstenojās, tad tas, kā to nosauc, ir tehniskas dabas jautājums. Manis pašas pārliecība ir darīt to, ko mēs darām, bet jāsaņem politiskā drosme finansēt veselību vairāk no pamatbudžeta. Bet, ka kolēģi rod risinājumu iezīmētā nodoklī, kas neizslēdz cilvēkus no veselības aprūpes saņemšanas, tad labi. Vērtēsim. Lai būtu,” saka veselības ministre.

    Savukārt bijusī veselības ministre Anda Čakša (“Jaunā Vienotība”) ieceri Latvijā ieviest veselības nodokli 5% apmērā vērtēja pozitīvi. Tas skaidrā veidā parādot, kā veselības budžetam papildus nāks klāt finansējums, jo ilgus gadus nav panākta politiska vienošanās par veselības finansējuma palielināšanu no pamatbudžeta.

    “Katram pakalpojuma saņēmējam, tātad potenciālajam pacientam un jau esošajam pacientam ir tā sajūta, ka viņš ir tieši iesaistīts veselības budžeta veidošanā. Turklāt veidojas arī vēl viens aspekts: tad, kad ir jākontrolē kvalitāte, tad pacients jūtas atbildīgs par to, ka pēc tam dod atsauksmi par to, cik pakalpojums ir vai nav bijis labs,” sacīja Čakša.

    Arī “SEB banka” “Dzīvības apdrošināšana" eksperte Kristīne Lomanovska pauda, ka jāskatās, kā sociālās apdrošināšanas iemaksas kopumā tiek sadalītas: “20% ir pensiju uzkrājumiem, un tad vēl attiecīgi sadalās citiem sociāliem pakalpojumiem.

    Un tad ir jālūkojas, uz kā rēķina tas tiek darīts un kurš grozs tiek samazināts.

    To nevajadzētu darīt uz pensiju rēķina, jo tās ir vāji nodrošinātas un, skatoties nākotnē, arī droši vien nav pozitīvākā bilde, skatoties uz demogrāfisko situāciju.”

    Savukārt veselības ministre Ilze Viņķele uzsvēra, ka ar šo ieceri nedrīkst atjaunot, viņasprāt, absurdo ilūziju, ka noteiktu nodokļu iezīmēšana nozīmē pilnvērtīgāku veselības apdrošināšana. Viņasprāt, Latvijā jau patlaban ir pilnvērtīga veselības apdrošināšana, bet galvenā problēma ir politiskās gribas trūkums nodrošināt tam nepieciešamo finansējuma apjomu.

    KONTEKSTS:

    Labklājības ministrija (LM) 2020. gada aprīļa beigās paziņoja, ka visos nodokļu režīmos strādājošajiem būtu jāmaksā sociālās iemaksas vismaz no minimālās algas. Izņēmums gan varētu būt pašnodarbinātie. Kopumā izmaiņas varētu attiekties uz trešdaļu nodokļu maksātāju jeb 300 000 strādājošajiem, tostarp mikrouzņēmumu darbiniekiem.

    Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atzina, ka darbā pie izmaiņām Latvijas nodokļu sistēmā pašlaik tiek vērtēta iespēja ieviest minimālās sociālās iemaksas, lai tādējādi rastu papildu finansējumu veselības aprūpei, tostarp algu celšanai nozarē strādājošajiem. Premjers iepriekš atzina, ka darbs pie nodokļu politikas izmaiņām rit smagi, taču izteica cerību, ka partijas nonāks pie kopsaucēja.

    2018. gada sociālais nodoklis palielināts par 1%, un šīs iemaksas novirzītas veselības aprūpes finansēšanai, bet nodokļu maksātājiem valsts solīja pilnu apmaksātu veselības pakalpojuma grozu. Visus valsts apmaksātus pakalpojumus saņemtu arī 21 īpaši valsts aizsargāta iedzīvotāju grupa, kā arī cilvēki, kas brīvprātīgi iemaksāja apdrošināšanas iemaksas. Pārējiem valsts apmaksātu tikai pamatpakalpojumus.

    Taču izrādījās, ka informācijas tehnoloģiju sistēma nebija gatava "sašķirot" pacientus, jo valsts datu bāzes nav saslēgtas kopā. Tāpēc divu grozu modeli Saeima sākotnēji atlika līdz 2019. gada 1. jūlijam, bet vēlāk veselības apdrošināšanas sistēma atlikta līdz 2021. gadam. Līdz tam laikam bija iecerēts izveidot viena groza sistēmu un noteikt sociālās apdrošināšanas iemaksu veselībai 1% apmērā visiem, kuri gūst ienākumus no darba.

    Veselības ministrija 2020. gada sākumā rosināja pirms vairāk nekā diviem gadiem ieviesto 1% sociālo iemaksu likmi veselības aprūpei attiecināt ne tikai uz vispārējā nodokļa režīmā strādājošajiem, bet arī uz speciālajā nodokļu režīmā strādājošajiem.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti