Notikuši vairāki mēģinājumi, un šobrīd jau iespējams vērot zinātnieces darba augļus – īstas ziepes, kuru sastāvā ir tieši šis vērtīgais dabas materiāls. Kārkliņa stāsta, kā ikdienā no augiem un arī no sārtaļģes iegūst destilātu, ko var izmantot ziepju gatavošanai, taču pielietojums ir ļoti daudzveidīgs.
"Furcelārija, kas tieši Kurzemes piekrastē sastopama visvairāk, ir izmantojama ļoti daudzveidīgi. 70. -80. gados Pāvilostā vāca furcelāriju, žāvēja kāpās, pēc tam veda uz Jelgavu, tur rūpnīcā ražoja agaru, to sūtīja uz Igauniju, uz Lietuvu, Ukrainu, kur ražoja konfektes. Tas ir viens veids uzturā. Līdzvērtīgs želantīnam, bet ar citu konsistenci," pauž Kārkliņa.
Furcelāriju vai tautā sauktos jūras mēslus izmanto arī augsnes uzlabošanai, un šī ir sena metode pie jūras dzīvojošajiem.
"Labs mēslojums kartupeļiem; ja uzliek jūras mēslus uz ābelēm vai jāņogām, tad tajā gadā divreiz lielāki. Uzliek pa virsu, jo savākšana notiek tikai rudenī un ziemā, kad jūra izdod. Zemē ātri sadalās, brīnišķīgs mēslojums," skaidro Kārkliņa.
Mazāk populārs un zināms veids, kā izmantot furcelāriju, ir kosmētikā, kam īpašu uzmanību pievērsusi Kārkliņa. Viņa nodibinājusi Liepājā dabas studiju "Skara”, kur augu dažādās izmantošanas metodes māca arī interesentiem.
"Sārtaļģe satur daudz labu vielu, tā ir antioksidants, kas izvada no ādas brīvos radikāļus un citas kaitīgās vielas, bez tam arī mazina iekaisumu, atjauno ādas šūnas. Ļoti vērtīga," skaidro uzņēmēja.
Pirmās ziepes viņa uztaisījusi jau 2009. gadā, tad sekojis pārtraukums, bet tagad atkal ķērusies klāt jauniem eksperimentiem, lai iegūtu baudāmu ziepju formu, konsistenci un smaržu.
"Var būt dažādas smaržas, ko pievienot, jo furcerālija pati par sevi daudziem liek saviebt degunu, jo nav no tām patīkamajām smaržām, tāču, taisot ziepes, sārms noēd šo smaržu, jāsaka – labi, ka tā," norāda Kārkliņa.
Pudelītes, burciņas ar augiem, izvilkumi eļļā, garšvielas, zināšanas par ēdamiem savvaļas augiem un hidrolātiem apkopotas arī Kārkliņas izdotajās grāmatās. Tā pašas eksperimenti nonāk līdz interesentiem un veido bagāžu nākamajām paaudzēm, kā izmantot dabas vērtības uzturā un kā tās var kalpot kosmētikā.
"Tagad ļoti daudzi sūdzas par ziepēm, ko veikalā var dabūt, sausina ādu un paliek mīkstas ziepju trauciņos. Tagad daudz jāziepē rokas, tas ir aktuāli. Šīs ir cietākas ziepes, bet, ja tur ūdenī, tad jebkuras ziepes paliek mīkstākas. Ja nav klāt kopjošās eļļas un glicerīna, līdz ar to sausina ādu. Te ir klāt kokoss un šī sviests, kas kopj ādu un tā nesausina," saka Kārkliņa.
Martā un aprīlī dabas studijā bija iecerēti dažādi kursi, arī ziepju gatavošanā. Uzņēmēja cer, ka klātienes mācības interesentiem drīzumā varēs atsākties, taču pagaidām jaunais kalendārs vēl nav tapis, tāpēc vairāk laika paliek saviem eksperimentiem, arī ziepju vārīšanai.
