TV3 raidījumam "Nekā personīga" viņš atzina, ka arī valdības vadītājai ir norādījis uz nepieciešamību ministriem strādāt daudz aktīvāk, lai apgūtu Eiropas naudu. Līdz šim no Latvijai pieejamā 4,4 miljardu eiro lielā ES fondu finansējuma 2014.-2020.gadam esot noslēgti līgumi tikai par 5,4%. "Nav sagatavoti atbilstoši Ministru kabineta noteikumi, kas regulētu šo naudas izmantošanu. Tas īstenībā ir ļoti vājš un nolaidīgs valdības darbs," komentēja prezidents.
"Nekā personīga" vēstīja, ka, lai Latvija varētu apgūt ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā pieejamo finansējumu 4,4 miljardu eiro apmērā, valdība vienojās par grafiku, kad kurai ministrijai kādi noteikumi jāsagatavo. Taču ministrijas neesot tikušas galā ar uzdotajiem darbiem un līdz šai nedēļai 76 Ministra kabineta noteikumu vietā sagatavoti tikai 47.
Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Armands Eberhards raidījumam skaidroja: "Tas nozīmē, ka nav pieņemti konkrētie spēles noteikumi, saskaņā ar kuriem šīs pieejamās investīcijas ienāks kādā konkrētā sektorā."
Visvairāk darbus iekavējusi Ekonomikas ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Satiksmes ministrija, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Kopumā darbi esot iestrēguši projektos 1,936 miljardu eiro vērtībā.
Vislielākais projekts, kas joprojām tiek saskaņots un gatavots, esot 407 miljonu eiro vērtā Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija.
Jau ziņots, ka ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" īstenošanai Latvijai pieejams finansējums 4,4 miljardu eiro apmērā no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda.
Darbības programma nosaka šī finansējuma stratēģisku un efektīvu ieguldīšanu, lai nodrošinātu, ka ES fondu pozitīvā ietekme uz ekonomisko attīstību turpinās arī nākamajos gados.
Latvijai pieejams arī Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda atbalsts Zemkopības ministrijas pārraudzībā.
