Dienas ziņas

Latvijā trūkst audžuģimeņu

Dienas ziņas

Draudzīgā aicinājuma dienā saņem apbalvojumus

Akvakultūras saimniecību izveido Latvijā

Uzņēmējs no Azerbaidžānas Krāslavas novadā sāk storu audzēšanas biznesu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Krāslavas novadā attīsta storu audzēšanas saimniecību, kas citviet Latvijā vairākās vietās jau ir populārs bizness. Latgalē šo nodarbi sācis uzņēmējs, kura dzimtene ir Azerbaidžāna. Saftars Rahimovs ar vērtīgo zivju  audzēšanu bijis saistīts arī savā dzimtenē. Tur gan privātu biznesu šajā nozarē nav ļauts veidot, jo storu audzēšana tiekot novērtēta kā stratēģiski svarīga joma un tai noteikts valsts monopols. Uzņēmējs Latvijā dzīvo jau trīs gadus un saskata labas perspektīvas.

Azerbaidžānis Saftars Rahimovs pārvācies uz Krāslavas novadu, lai attīstītu savu uzņēmējdarbību tieši Latvijā. Pirms gada viņš sācis akvakultūru audzēšanu - storu sugas zivju audzēšanu, lai iegūtu to ikrus.

 „Mēs esam gājuši arī tālāk. Eiropā tiešām neviens nenodarbojas ar albīnu audzēšanu. Tā ir tā pati zivju suga, bet ikri ir nevis melni, bet gan zeltainā nokrāsā. Līdz ar to tiem ir gan augstāka cena, gan arī pēc garšas īpašībām ir augstvērtīgāka,” stāsta “Akva systems” valdes loceklis Rahimovs.

Ar Eiropas Savienības fondu atbalstu uzbūvēts angārs, kura vērtība ir pusmiljons eiro.

Telpās ievietoti 10 baseini un uzstādīta slēgtā ūdens recirkulācijas sistēma, kas ļauj ar minimālu ūdens patēriņu audzēt maksimāli daudz zivju. „No dziļurbuma mēs ņemam ūdeni. Bet ļoti mazu daudzumu. Pie kopēja daudzuma 200 kubikmetriem katrā baseinā, mums ikdienā nepieciešami 10-15 kubikmetri. Bet pārējais ūdens mums attīrās un nokļūst atpakaļ baseinā,” stāsta uzņēmējs.

Detalizētāk to skaidro uzņēmuma darbinieks Aigars Kučiks: „Notiek mehāniskā filtrācija, bioloģiskā filtrācija. Notiek dezinfekcija ar ozonu. Savukārt tālāk seko ūdens bagātināšana ar skābekli, un tas attīrīts nonāk baseinos pie zivīm.”

Ja zivis audzē iekštelpās un regulējot ūdens temperatūru, tad dzimumbriedumu tās sasniedz 4-5 gadu laikā.

Pašlaik ikrus plānots eksportēt uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem, kur cena par vienu kilogramu varētu sasniegt 300-400 eiro.

Līdz pirmās produkcijas iegūšanai tiek plānots izveidot arī pārstrādes līniju. „Šī gada beigās mums nepieciešams veikt ultrasonogrāfiju visām zivīm, lai noteiktu mātītes un tēviņus. Mātītes mums nepieciešams atstāt audzēšanai, savukārt tēviņus nav vērts. Viņus vajag pārstrādāt gaļā,” stāsta Rahimovs.

Akvakultūru audzēšana ir perspektīva nozare, kurā šobrīd nākas saskarties ar speciālistu trūkumu.

Tāpēc Daugavpils Universitātē nākošgad tiek plānots atvērt pirmo bakalaura studiju programmu Latvijā, kas specializētos akvakultūru izpētē.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti