Uzkrājumi pensiju otrajā līmenī stabili pieaug, iedzīvotāji par to neinteresējas

Pensiju 2. līmenī esošie līdzekļi jeb iedzīvotāju uzkrājumi pēdējos gados stabili pieaug – no 3,31 miljarda eiro 2017. gadā līdz 4,13 miljardiem eiro 2019. gada pirmajā pusgadā. Galvenie pieaugumu ietekmējošie faktori ir regulārās iemaksas un pensiju plāna ienesīgums finanšu tirgos. Par spīti faktam, ka uzkrātais naudas apjoms 2. pensiju līmenī būs svarīgs ikmēneša ienākums vecumdienās, liela daļa Latvijas iedzīvotāji par to neinteresējas. 2. pensiju līmenī būtiskākās pārmaiņas gaidāmas no 2020. gada 1. janvāra, jo likuma grozījumi paredz, ka uzkrāto kapitālu varēs mantot.

Pensiju otrais līmenis lielai daļai Latvijas sabiedrības šķiet tāls un nezināms lielums. Faktu, ka tāds pastāv, zina daudzi, bet to, cik liela summa jau sakrāta, visbiežāk nevar pateikt. Tāpat daudzi nezina, ka ne vienmēr naudas turētājbanka ir pensijas pārvaldītāja. 

Pensiju otrajā līmenī stabili pieaug uzkrājumsLinda Zalāne

    Likums nosaka - pensiju 2. līmeņa līdzekļus var pārvaldīt tikai licencētas ieguldījuma pārvaldes sabiedrības. Tādas Latvijā šobrīd ir astoņas. No tām sešas ir banku grupās ietilpstoši uzņēmumi un divas, kas nav Latvijā pārstāvētu banku grupu sastāvā. Pensiju 2. līmeņa turētājbankas ir vairākas. Katra pārvaldes sabiedrība var izvēlēties sev tīkamāko. Nereti vienā bankā darbojas vairākas ieguldījuma pārvaldes sabiedrības. Nosaukumi daudzām ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām ir līdzīgi kā turētājbankai, līdz ar to bieži cilvēki nesaskata atšķirību, ka līdzekļu pārvaldītājs nav banka. Šī iemesla dēļ arī radās nevajadzīgas bažas saistībā ar "PNB bankas" likvidāciju.

    Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāve Ieva Ose pastāstīja, ka vairāki cilvēki zvanīja uz komisiju un jautāja, kas būtu jādara līdz ar "PNB bankas" likvidāciju. Ose uzsver, ka nekas nav jādara. Likvidējamā "PNB banka" ir akcionārs ieguldījumu pārvaldes sabiedrībai "PNB Asset Managment", kura ir pārvaldītājs trīs pensiju plāniem.

    Kopumā astoņi pensiju 2. līmeņa pārvaldītāji piedāvā 31 pensiju plānu.

    Izvēle ir plaša. Latvijas Radio aptaujātie eksperti uzsver, ka roku uz pensijas pulsa ir vērts turēt, jo atbilstoši vecumam būtu jāmaina pensiju plāns no dinamiskā uz konservatīvo. Turklāt tas jādara pašam, jo trīs līmeņu pensiju sistēma uzbūvēta tā, ka katrs pats ir atbildīgs par to, kā tās tiek pārvaldītas. Proti, pensijas 2. līmeņa plāns, kas der 25 gados, nebūs piemērots 45 gadu vecumā un otrādi. Plāna maiņu iedzīvotāja vietā neviens neveiks - izvēle jāizdara pašam. Likums nosaka, ka cilvēks pārvaldītāju var mainīt reizi gadā.

    Jāteic, ka plānu nosaukumi ir dažādi - no 'Safari' un 'Daugavas' līdz 'Džezam' un 'Tvistam'. Ose gan mudina atcerēties, ka nosaukums nav būtiskākais kritērijs, kas jāņem vērā, izvēloties pensijas 2. plānu. Jāskatās ieguldījuma stratēģija un katra paša riska apetīte, kā arī maksimālie maksājumi, kas tiek ņemti par plānā pārvaldīšanu un turēšanu.

    Pensiju 2. līmeņa dalībnieku skaita pieaugums, ņemot vērā Latvijas novecojošo sabiedrību, nav straujš.

    2017. gada beigās bija 1,28 miljoni un šī gada pirmajā pusgadā ir 1,29 miljoni Latvijas iedzīvotāju, kuri veic regulāras iemaksas pensijas 2. līmeņa plānā. Jaunie cilvēki tik daudz sistēmai nepievienojas, kā arī ir jau sākusies izmaksu fāze, līdz ar to cilvēki, kuri sāk saņemt pensiju, no sistēmas izstājas.

    Shēmā esošie aktīvi jeb līdzekļi 2017. gada beigās bija 3,31 miljards eiro, 2018. gadā - 3,6 miljardi eiro un šī gada pirmajā pusgadā - 4,13 miljardi eiro. Galvenie pieaugumu ietekmējošie faktori ir regulārās iemaksas. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra katru mēnesi iekasē 36% sociālo nodokli. 20% no tā tiek novirzīts pensijai – 14% valsts nefondētajai jeb 1. līmeņa pensijai un 6% attiecīgi 2. pensiju līmenim.

    "Citadele banka" ir turētājbanka 2. līmeņa pensija plāniem, kurus pārvalda tās meitas uzņēmums "CBL Asset Managment". Tā valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis Latvijas Radio teica, ka šobrīd tirgus ir labi strukturēts un tajā pastāv veselīga konkurence. Pēdējos 10 gados pensiju 2. līmeņa uzkrājumi pieauguši 5,6 reizes. Purgailis uzsver, ka citām attīstītākajām pasaules valstīm šajā laika periodā iedzīvotāju uzkrātās pensijas kapitāls palielinājies tikai divas reizes. Tas nozīmē, ka

    Latvijas iedzīvotāji vecumdienās labklājības ziņā sāks pietuvoties pasaules attīstītāko valstu līmenim.

    Taujāts, vai 6% no ikmēneša algas ir pietiekami, kas tiek novirzīti 2. pensiju līmenim, Purgailis teic, ka šis apjoms varētu būt lielāks, līdz ar to cilvēkiem būtu brīvprātīgi jāveic papildu uzkrājumi.

    Viens no astoņiem pensiju 2. līmeņa pārvaldītāji ir "Indexo", kas tirgū dēvējams par jaunpienācēju. Uzņēmuma izpilddirektors Toms Kreicbergs stāsta, ka interese par savu vecumdienu uzkrājumiem iedzīvotāju vidu pieaug. It īpaši turīgāki cilvēki, kas rūpējas par savām finansēm, seko līdzi pensijas uzkrājumu apmēram. Viņaprāt, kopumā Latvijā iedzīvotājiem ienākumu līmenis pieaug un daudzi var atļauties uzkrāt, domāt par nākotni, līdz ar to pensiju uzkrāšanas jautājums kļūst aktuāls.

    Mājaslapā manapensija.lv ikviens var aplūkot visus pensiju plānu rezultātus,

    kuros atspoguļots arī to ienesīgums. Ose uzsver, ka svarīgi ir skatīties uz ilgtermiņa rezultātiem – no pieciem līdz desmit gadiem, lai novērtētu ieguldījuma plāna darbību. Ilgtermiņa pensiju uzkrājumiem nav vēlams pie pirmajām negatīvajām svārstībām uzreiz mesties kaut ko mainīt. 

    Būtiskākās pārmaiņas gaidāmas no 2020. gada 1. janvāra, jo likuma grozījumi paredz, ka 2. līmeņa pensiju līmenī uzkrāto kapitālu varēs mantot. Nolūkā izglītot sabiedrību par mantošanas iespēju Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra novembrī sāks informatīvu kampaņu. Valsts fondēto pensiju shēmas administrēšanas daļas vadītāja Ilona Deģe pastāstīja, ka kampaņā būs īpaša mājaslapā, kur varēs iegūt plašu informāciju.

    Sociālās apdrošināšanas aģentūra uzskaita arī statistiku, cik daudz cilvēku ik gadus interesējas par savu 2. līmeņa pensijas uzkrājumu. 2018. gadā tie bija tikai 213 tūkstoši cilvēku no vairāk nekā miljona pensiju 2. līmeņa sistēmas dalībniekiem. Deģe teic, ka pārsvarā interesējas tie, kuriem tuvojas pensionēšanās vecums, jo

    atkarībā no pensiju uzkrājuma ir iespēja izdarīt izvēli, kā cilvēks vēlas saņemt vecuma pensiju.

    Izvēles ir divas. Pirmā - pievienot 2. līmeņa uzkrājumu 1. pensijas līmenim. Otra iespēja ir iegādāties mūža pensijas apdrošināšanas polisi. To var iegādāties, ja 2. pensijas līmenī uzkrāti vairāk nekā divi tūkstoši eiro. Ilona Dreģe prognozē, ka interese par uzkrājumiem līdz ar kampaņu pieaugs, jo cilvēkiem būs svarīgi izdarīt izvēli, kam novēlēt savus mūža uzkrājumus.

    Eksperts pensiju jautājumos Edgars VoļskisLatvijas Radio

      Eksperts pensiju jautājumos Edgars Voļskis komentēja, ka cilvēki Latvijā ir informēti par to, kur viņu līdzekļi izvietoti, arī par 2. pensiju līmeni. Taču bieži vien cilvēki, cik liels kapitāls viņu 2. pensiju līmenī ir izveidots.

      Kļūda rakstā?

      Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Ekonomika
      Ziņas
      Jaunākie
      Interesanti