Viņa topošo budžetu raksturoja kā "nabadzības apliecinājumu".
"Es varētu saukt piemērus, ka viss slogs būs jāiznes cilvēkiem ar mazākiem ienākumiem. Valsts pārvalde dzīvos tādu dzīvi, kādu dzīvojusi līdz šim," teica Sudraba.
Tādēļ viņa kritizēja arī solidaritātes nodokli. Ja turīgākie cilvēki maksās vairāk, tas nenozīmēs, ka nabadzīgākie dzīvos labāk, teica Sudraba. Turklāt - arī ekonomika neattīstīsies, ja no tiem, kas maksā nodokļus, ņems vēl vairāk, neizdarot spiedienu uz nodokļu nemaksātājiem.
Viņasprāt, šis budžets neatbild uz jautājumu, kas notiks ar izglītību, veselības aprūpi, uzņēmējdarbības un zinātnes sadarbību un citiem jautājumiem.
Sudraba vairākkārt norādīja, ka Finanšu ministrija ir rīkojusies tā, lai būtu savilkta fiskālā bilance, nedomājot par valsts bilanci.
Atbilstoši Finanšu ministrijas aprēķiniem, kas tapuši, balstoties uz prognozi, ka nākamgad Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieaugs par 3%, budžeta izdevumi nākamgad sasniegs 7,65 miljardus eiro, bet ieņēmumi būs aptuveni 7,37 miljardus eiro lieli.
Tādējādi valsts budžetā nākamgad paredzēts deficīts aptuveni 1% apmērā no IKP, bet 2018.gadā 0,8% no IKP.
2017. un 2018.gadā paredzēts veidot fiskālā nodrošinājuma rezervi 0,1% apmērā no IKP.
Paredzams, ka nākamajā gadā par 10 eiro pieaugs minimālā alga, no 75 līdz 85 eiro pieaugs neapliekamais minimums, savukārt gandrīz 32 000 pensionāru pensijas pieaugs par 10 eiro.
Ziņots, ka nākamā gada valsts budžetu valdība apstiprināja otrdien, 29.septembrī. Šobrīd tas ir nonācis izskatīšanā Saeimā.
