Panorāma

Ko var gaidīt no Andra Piebalga?

Panorāma

Porcelāns dod darbu 15 cilvēkiem

Maskavā ārzemju pārtika kļuvusi par luksusa preci

SPECIĀLI no Maskavas: Ārzemju pārtika kļuvusi par luksusa preci

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem un 6 mēnešiem.

Kopš Krievija, atbildot uz rietumvalstu sankcijām, ieviesa embargo Eiropas lauksaimniecības precēm, maskaviešiem nācies sadzīvot ar jaunajiem noteikumiem un meklēt ceļus, lai tomēr tiktu līdz aizliegtajiem produktiem.

Jau divus gadus Krievijas veikalu plauktos nav Eiropā ražotā siera, gaļas, dārzeņu un augļu. LTV aptaujātie maskavieši atzīs – tā viņiem pietrūkst.

“Siers, piens, biezpiens… tas viss kļuva dārgāks. Es neatbalstu embargo, jo tās ir Krievijas sankcijas pret pašas tautu,” saka Maskavas iedzīvotāja Gaļina. Tikmēr Vjačeslavs saka, ka atliek vien sadzīvot ar šo situāciju: “Sankcijas ir vienmēr bijušas – pret Padomju Savienību, pret Krievijas impēriju, un mēs vienmēr esam atbildējuši. Vienīgā atšķirība tagad – neviens neņem ķīlniekus un necērt nost galvas. Bet mums, parastajiem cilvēkiem… Ko mums darīt? Jāsadzīvo ar to visu kaut kā…”

“Ja pret mums ir sankcijas, kāpēc gan mēs nevarētu atbildēt? Mums ir jāaizstāvas. Bet cieš no tās visas politikas, protams, tauta. Kaut gan tauta politiķu dēļ cieš visur, arī Latvijā. Vakar redzēju televīzijas sižetu no Ungārijas – viņi iestājās ES un tā dēļ tagad cilvēki cieš,” stāsta Maskavas iedzīvotāja Tatjana.

“Siera tagad vienkārši nav! Tas, ko mūsu veikalos pārdod siera vietā, ir kaut kāda lipīga masa. To pat par siera izstrādājumu nevar nosaukt. Man ir slima māte, kurai der tikai siers no vājpiena, un tādu vienkārši nav iespējams dabūt,” sūkstās Gaļina.

No vidusšķiras maskavieša ierastās ēdienkartes ārzemju pārtika ir kļuvusi par luksusa preci. Tomēr dabūt to nav grūti – jāzina vien tas, kur jādodas, un līdzi jāņem prāva naudas summa.

Vienā no  Maskavas tirgiem ir pieejams daudz – it kā embargo nekad nebūtu ieviests. Grieķijas zemenes, Eiropā ražotie sieri.

Latvijas Televīzijai izdodas noskaidrot, ka viens no tirgotājiem šādus produktus ved caur Armēniju, tur pārformē dokumentus.

150 gramu liels Francijas siera gabaliņš maksā aptuveni sešus eiro.

Tāpat ēdināšanas biznesā atrod veidu, ka sadzīvot ar sankcijām un apiet tās. Piemēram, kādā itāļu restorānā uz picas liek īsto itāļu sieru. Sankciju ieviešanu tur sauc par katastrofu - virtuvē vairs nav bijis nevienas no nepieciešamajām recepšu sastāvdaļām. Tagad viegli izgatavojamus sierus vai to analogus, piemēram, mocarelu tur ražo paši, bet parmezanu importē no Sanmarīno.

“Kā mēs ievedam parmezanu? Ar kontrabandas palīdzību. Nopietni. Sanmarīno ir labās attiecības ar Krieviju, tāpēc pret viņiem nepagarināja pārtikas embargo. Un dažus produktus mēs vedam no turienes. Tas, protams, ir itāļu siers – vienkārši ar Sanmarīno  zīmogu. Beigās šī krīze mums izrādījās izdevīga – daudzi mūsu konkurenti nobankrotēja sankciju un rubļa krituma dēļ,” atklāj “Da Lorenzo” kafeinīcas un veikala īpašnieks Lorenco Džeti.

Iespējams, Lorenco varētu būt vienīgais, kam embargo tiešām palīdz. Krievijas valdības vadītājs Dmitrijs Medvedevs formāli pamatoja sankciju pagarināšanu ar lauksaimnieku lūgumiem. Tomēr Krievijas lielākās zemeņu ražotnes īpašnieks Pavels Grudinins skaidro, ka Krievijas lauksaimniekiem nekāda labuma no Eiropas konkurentu padzīšanas nav. Lai aizstātu no veikalu plauktiem pazudušo ārzemju pārtiku, vajadzētu ieguldīt ražošanā, nopirkt jaunu tehniku.

“Pie jums atnāk un pasaka – mēs pagarinām sankcijas uz vienu gadu. Bet pēc gada, iespējams, visi jūsu konkurenti, kurus, starp citu, atbalsta Eiropas Savienība, iespējams, atkal ienāks Krievijas tirgū. Kā lai šādā noteiktībā iegulda? Lauksaimniecība, tas jau ir garš stāsts, investīcijas atmaksājas tikai pēc septiņiem, astoņiem gadiem,” skaidro uzņēmuma "Sovhoz imeni Lenina" direktors Pavels Grudinins.

Turklāt uzreiz pēc sankciju ieviešanas ir dramatiski kritis rubļa kurss, iedzīvotāji kļuvuši nabadzīgi un vairs nepērk tikpat daudz pārtikas. Krievijas ekonomisti uzskata, ka tas jāsaprot arī eiropiešiem.

“Man ir sajūta, ka Eiropas lauksaimnieki nesaprot, ka efekts no rubļa devalvācijas ir ļoti nozīmīgs. Pat ja sankcijas turpmāk atcels, Krievijas iedzīvotāji tik un tā nepirks tikpat daudz, cik iepriekš. Viss ārzemēs ražotais viņiem ir ļoti dārgs. Un šī politiskā spēle “jūs atceliet sankcijas, mēs atcelsim embargo” saglabājas tikai pēc inerces,” uzskata politologs Kirils Rogovs.

Latvijas Televīzijas uzrunātie eksperti ir pārliecināti, ka Vladimirs Putins tomēr parakstīs Dmitrija Medvedeva piedāvāto dokumentu un vasaras lakā Krievija pagarinās pretsankcijas.

Vēstīts, ka Krievija ieviesa embargo rietumvalstu pārtikai kā atbildi noteiktajām sankcijām un liegumiem virknei Krievijas amatpersonu iebraukt savā teritorijā pēc tam, kad Krievija anektēja Krimu un to atbalstoši kaujinieki sāka karadarbību Ukrainas austrumos.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti