Skaitļi un fakti: Eiropas ostās kravu apjomi aug, Latvijā – ne

Eiropas ostu darbības apjomi pēdējos gados stabili aug. Tomēr to nevar teikt par visām Eiropas ostām un Latvijas ostas diemžēl ir starp tām, kur drīzāk var runāt par darbības apjomu stagnāciju un dažos periodos pat par kritumu.

Skaitļi un fakti: Eiropas ostās kravu apjomi aug, Latvijā – nēInguna Ukenābele

    Latvija nav vienīgā valsts Eiropas Savienībā (ES), kura nevar lepoties ar augošiem ostu darbības rādītājiem pēdējos gados. Līdzīgi iet “Brexit” gaidu nomocītajai Lielbritānijai, Vācijai, Portugālei, Bulgārijai. Tāpat par ostu darbības apjomu stagnāciju varam runāt mūsu kaimiņvalstī Igaunijā.

    Ostas arvien noslogotākas

    Kopumā Eiropas ostu darbības apjomi pēdējos gados aug. Eiropas statistikas biroja “Eurostat” dati liecina, ka 2018. gadā ES ostās kopumā pārkrauti vairāk nekā 4 miljardi tonnu kravu, kas ir lielākais apjoms pēdējā desmitgadē. “Iekritiens” bija vērojams krīzes laikā 2009. gadā un pēc tam 2013. gadā, bet kopš tā laika kravu apgrozījums Eiropas ostās ir stabili audzis.

    Jūras pārvadājumu lielvalsts godu Eiropā stabili ieņem Nīderlande, kurā atrodas kontinenta lielākā osta – Roterdama. Tai seko Beļģijas Antverpenes osta, Vācijas Hamburga, Amsterdama Nīderlandē un Spānijas osta Alhesira .

    Lai gan Latvija nav meklējama Eiropas ostu kravu apgrozījuma topos, vienā ziņā mēs tomēr varam justies kā jūras lielvalsts. Proti, ja ostās pārkrautās kravas attiecina pret valsts iedzīvotāju skaitu, tad esam otrajā vietā aiz Nīderlandes un mums pa pēdām seko Igaunija un Beļģija.

    Baltijas valstu ostas starp citām ES izceļas arī ar to, ka tajās pār saņemtajām kravām izteikti dominē nosūtītās kravas.

    To var skaidrot ar to, ka lielākā daļa ir Krievijas un citu NVS valstu kravas, kuras tiek sūtītas uz Rietumiem.

    Baltijas ostās dominancē raujas lietuvieši

    Latvijas ostās joprojām tiek pārkrauts lielākais kravu apjoms Baltijas valstīs. 2019. gadā tas sasniedza 62,4 miljonus tonnu, kas gan ir par 5,7% mazāk nekā iepriekšējā gadā, liecina Satiksmes ministrijas apkopotie dati.

    Latvijas lielākajā ostā – Rīgā – pērn pārkrauti 32,8 miljoni tonnu kravu, kas ir par 10,1% mazāk nekā 2018. gadā. Ventspils ostā pārkrauti 20,5 miljoni tonnu kravu, kas ir par 0,6% vairāk nekā gadu iepriekš. Liepājas ostā pārkrauti 7,3 miljoni tonnu, kas ir samazinājums par 2,7%.

    Gan kritumu Rīgā, gan nelielo kāpumu Ventspilī daļēji var skaidrot ar to, ka pērn savu darbību no Daugavas labā krasta uz kreiso krastu pārcēla ogļu pārkraušanas termināļi. Tādēļ Rīgā ogļu pārkraušanas apjomi samazinājās, bet daļa ogļu kravu nonāca citās ostās.

    Tomēr Latvijā kopš 2012. gada kopumā var runāt par kravu apjoma samazināšanos, kas ir skaidrojams ar Krievijas ostu darbības kāpināšanu Baltijas jūras austrumu krastā.

    Savukārt Lietuva gluži pretēji – savu ostu darbības apjomus mērķtiecīgi audzē.

    2018. gadā Klaipēdas ostā un Butiņģes terminālī kopā tika pārkrauti jau 56,2 miljoni tonnu kravu. Tomēr jaunākie dati liecina, ka pagājušais gads kopš ilgāka laika bijis ar mīnusa zīmi arī Lietuvā. 2019. gadā Klaipēdas ostā pārkrauti 46,22 miljoni tonnu kravu, kas ir par 0,8% mazāk nekā 2018. gadā sasniegtais rekords – 46,6 miljoni tonnu.

    Atšķirībā no Latvijas Lietuvā zināmu darba apjomu ostām nodrošina arī Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīca. Tāpat Lietuvā pašlaik ir vienīgais sašķidrinātās gāzes pieņemšanas punkts Baltijas valstīs. Taču galvenokārt ir jāuzsver Lietuvas aktīvais darbs ar Baltkrieviju, lai piesaistītu kravas no tās un izvairītos no Krievijas kravu apjomu samazināšanās, kas ir galvenais klupšanas akmens Latvijā. Tiesa, pēdējā laikā Lietuvas attiecības ar Baltkrieviju ir pabojājuši strīdi par Astrajvecas AES.

    Klaipēdas ostas amatpersonas arī ir ļoti aktīvas un cenšas piesaistīt uzmanību savai ostai visdažādākajos veidos.

    Pēc tam, kad Aivaram Lembergam noteikto ASV sankciju dēļ sākās problēmas ar Ventspils ostu, Klaipēda visai veikli visiem paziņoja, ka ir gatava pārņemt Ventspils kravas. Tikpat naski Klaipēdas pārstāvji ir piesolījuši palīdzību Baltkrievijai, kura nesen sastrīdējās ar Krieviju par naftas piegādēm Baltkrievijas naftas pārstrādes rūpnīcām.

    Turklāt Klaipēda negatavojas apstāties pie sasniegtā. Decembrī Lietuvas valdība apstiprināja Klaipēdas ostas attīstības plānu nākamajiem 25 gadiem. Saskaņā ar plānu Klaipēdas osta attīstīs tās dienvidu daļu, padziļinās kuģošanas ceļu līdz 17 metriem, kā arī nepieciešamības gadījumā sāks paplašināšanos arī ziemeļu virzienā. Ieguldījumi ostas attīstībā īstermiņā ir paredzēti 635,4 miljonu eiro apmērā, bet ilgtermiņā – 1,2 miljardi eiro.

    Lielākās Latvijas ostas – Rīgas – attīstības programma līdz 2028. gadam pašlaik paredz divus kravu apgrozījuma scenārijus – optimistisko un minimālo. Optimistiskā scenārija gadījumā Rīgas osta cer uz kravu apjomu kāpumu līdz 41 miljonam tonnu pēc astoņiem gadiem. Savukārt minimālais scenārijs paredz, ka Rīga noturēsies pie 27,4 miljoniem tonnu kravu 2028. gadā.

    Igaunijā ir visai līdzīgas tendences Latvijai, un arī tur caur ostām pārkrautie kravu apjomi drīzāk liecina par stagnāciju, pēdējos gados svārstoties ap 33-36 miljoniem tonnu. Taču atšķirībā no Latvijas un Lietuvas Igaunijā ļoti nozīmīgu ostu ienākumu daļu veido arī pasažieru pārvadājumi, kur dominē līnija Tallina – Helsinki. Igaunijas ostu uzņēmums “Tallinna Sadam” ziņoja, ka pērn pārvadāti 10,6 miljoni pasažieru.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti