Dienas ziņas

Ziemassvētku rūķi apciemo Ādažu vientuļniekus

Dienas ziņas

«Dod Pieci!» finiša taisnē, emocijas bango

Saeima pieņem nodokļu izmaiņas

Saeima atceļ minimālās sociālās iemaksas un palielina «mikronodokli»

Nākamgad minimālās sociālās iemaksas tomēr netiks ieviestas, un tiks paaugstināta mikrouzņēmumu nodokļa likme. To paredz Saeimas ārkārtas sēdē otrdien, 20.decembrī, otrajā galīgajā atbalstītās likumu izmaiņas. Tās atbalstīja arī vairums partijas "Vienotība" deputātu, kas iepriekš kritizēja pēkšņi virzītās nodokļu izmaiņas.

Mikrouzņēmumu nodokļa likme nākamgad būs 15% līdzšinējo 9% vietā. Mazajiem uzņēmumiem – ar apgrozījumu līdz 7000 eiro gadā – nodokļa likme būs mazāka, proti, 12% no apgrozījuma. Tiesa, šis izņēmums darbosies tikai nākamgad.

Mikrouzņēmumu nodokļa izmaiņas atbalstīja 78 deputāti. Desmit plenārsēdē klātesošie deputāti par šo priekšlikumu nebalsoja, tostarp bija Andrejs Judins un Solvita Āboltiņa no "Vienotības", kā arī Latvijas Reģionu apvienības (LRA) deputāti.

Opozīcijā esošās LRA līderis, Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars debatēs aicināja pildīt pirms Saeimas vēlēšanām dotos solījumus un mikrouzņēmumu nodokļa likmi saglabāt esošajā – 9% apmērā, taču šis priekšlikums noraidīts.

Mikrouzņēmumu nodokļa likuma grozījumi paredz, ka 2017.gadā no mikrouzņēmumu nodokļa ieņēmumiem valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās jānovirza 70,4%, bet 2018.gadā – 80%, informē Saeimas Preses dienestā.   

Uzņēmēji, kuri, ņemot vērā radušos situāciju, bija nolēmuši savu darbību pārtraukt, līdz 2017.gada 31.janvārim varēs pieteikties mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa atgūšanai.

Uzdod izstrādāt jaunu režīmu

Saeima vienlaikus uzdeva valdībai līdz nākamā gada 1.jūnijam iesniegt Saeimā likumprojektus, kas paredz vienkāršota nodokļa regulējuma ieviešanu mazajiem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem, lai aizstātu esošo mikrouzņēmumu nodokļa režīmu.

Šāds uzdevums noteikts pēc tam, kad Valsts prezidenta Raimonds Vējonis "atmeta atpakaļ" Mikrouzņēmumu nodokļa likuma grozījumus, kas iepriekš paredzēja no 2019. gada likvidēt mikrouzņēmumu režīmu. Prezidents aicināja izstrādāt alternatīvu, kā mazajiem un dzīvesstila uzņēmumiem būtu jāstrādā pēc mikrouzņēmumu aizlieguma.

Saeima otrdien noteica arī, ka mikrouzņēmumu darbības regulējums būs spēkā vēl vienu gadu pēc tam, kad spēkā būs stājusies jaunā kārtība, kas aizstās līdzšinējo regulējumu.

Tāpat parlaments no likuma izslēdza normas, kas paredzēja ierobežot nozares, kurās mikrouzņēmums ir tiesīgs darboties, informē Saeimas Preses dienestā.

Karstas debates, atbalsta teju visi

Karstākas debates izvērsās par piedāvājumu pilnībā atteikties no minimālo sociālo iemaksu ieviešanas nākamgad. Pret šo priekšlikumu vairāk iestājās partijas "Vienotība" deputāti, kas apelēja pie strādājošo sociālā nodrošinājuma un aicināja pilnībā neatteikties no minimālo sociālo iemaksu ieviešanas.

"Vienotības" Saeimas deputāte Ilze Viņķele debatēs daļēji piekrita pārmetumiem, ka saistībā ar minimālo sociālo iemaksu ieviešanu ir pieļauts "brāķis", taču to ir pieļāvuši visi politiskie spēki, kas šo normu savulaik virzīja un atbalstīja. Taču nepilnības, viņasprāt, ir jālabo, nevis pilnībā jāatsakās labiem nodomiem.

Kamēr koalīcijas partiju vidū vienprātības līdz pat pēdējam balsojumam nebija, izšķiroša loma bija “Saskaņas” deputātu balsīm. Prieku par šādu situāciju Saeimas tribīnē pauda Saskaņas deputāts Andrejs Klementjevs.

“Mēs zinājām, ka būs tāds moments, kad mēs varēsim glābt situāciju un parādīt to bezdarbību no “Vienotības” puses. Mēs gaidījām. Opozīcijai ir ļoti laba situācija. Mēs varam skatīties uz jūsu kļūdām no malas un, kad jūs nevarat neko izdarīt, mēs atnāksim un glābsim gan valsti, gan stabilitāti, gan nodokļu sistēmu,” klāstīja Klementjevs.

Likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" grozījumus atbalstīja 87 Saeimas deputāti. Par šo priekšlikumu no plenārsēdē klātesošajiem nebalsoja vienīgi partijas "Vienotība" Saeimas frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa.

Āboltiņa skaidroja, ka „Vienotība” atbalstīja izmaiņas, lai nebūtu pārmetumu par to, ka partija šūpo valdību.

Par sociālo nodrošinājumu vēl domās

Lai meklētu iespējas uzlabot sociālo nodrošinājumu iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem, Saeima valdībai uzdevusi līdz 1.maijam nākt klajā ar priekšlikumiem. Āboltiņa gan ir skeptiska par iespēju atrast kādu citu variantu sociālās aizsardzības stiprināšanai:

"Mūsu visdziļākā pārliecība ir, ka mēs maldinām sabiedrību, ka mēs nebūsim atkal tik drosmīgi, lai līdz nākamajām vēlēšanām sociālās apdrošināšanas sistēmu sakārtotu.

Tās ir mūsu bažas. Mēs runājam par tiesiskās paļāvības principu, ka tas strādā tajā brīdī, kad mēs sakām - nē, mēs tomēr meklēsim risinājumu, ka visiem ir jāmaksā sociālais nodoklis tādā veidā, lai viņu varētu samaksāt. Šobrīd mēs to atceļam un radam atkal jaunu situāciju. Tajā pašā brīdī paralēli ir finanšu ministres izteikumi, ka līdz maijam mums būs vispār jauna kaut kāda sistēma, šobrīd ir uzdevums Ministru kabinetam. Bet līdzšinējā darbība neliecina, ka kaut kāds risinājums ārpus vēlmes būt populāram kaut kādai lobistu grupai tiktu izpildīts."

"Vienotības" Saeimas frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa

    Kā norāda Zaļo un zemnieku savienības deputāts un Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra, straujās izmaiņas lika veikt vairāki iemesli – pirmkārt, netika savlaicīgi izstrādāts alternatīvs piedāvājums mazajiem uzņēmējiem, un otrkārt, Saeimas Sociālo un darba lietu komisija atbalstīja pārāk daudz izņēmuma grupu, kam obligātās sociālās iemaksas nebūtu jāmaksā. Plašais saraksts valsts budžetam maksātu pārāk dārgi un sistēma būtu pārāk grūti administrējams.

    “Tāpēc nāca no Finanšu ministrijas šis risinājums, ko apstrādāja Ministru prezidents, un Ministru prezidents uzņēmās šo iniciatīvu šī jautājuma virzīšanai un šeit mēs esam,” skaidroja Putra.

     Edgars Putra uzskata, ka minimālās sociālās iemaksas varētu ieviest pakāpeniski, sākumā prasot tās maksāt no daļas minimālās algas.

    “Tāda unikāla risinājuma nav. Ir vienkārši jāsabalansē uzņēmēju iespējas ar vajadzībām. Respektīvi, varam runāt par to, ka minimālās sociālās iemaksas ir jāievieš četros piecos gados pakāpeniski – 20%, 25% katru gadu mēs pakāpeniski šo slieksni ceļam. Ne jau uzreiz 75% un aiznākamajā gadā 100%,” pieļāva Putra.

     

    Latvijas Radio raidījumā "Aktuālā intervija" plašāk ar izmaiņām stāstīja Saeimas deputāts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (ZZS): 

     

    Jau ziņots, ka norma, ka sociālās iemaksas jāmaksā no minimālās algas, pat ja darbinieks strādā nepilnu slodzi un saņem mazāk par minimālo algu, pieņemta jau 2015.gadā.

    Taču dažas nedēļas pirms 2015.gadā pieņemto normu stāšanās spēkā premjers Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) rosināja atteikties no plāna nākamgad ieviest minimālās sociālās iemaksas, jo šāda mehānisma ieviešana nebūšot iespējama. Premjers piedāvāja iztrūkumu budžetā kompensēt, palielinot mikrouzņēmumu nodokļa likmi no pašreizējiem 9% līdz 15%.

    Pret premjera piedāvājumu iestājās koalīcijā esošā partija "Vienotība". "Vienotība" diskusijās par nodokļu izmaiņam vēlējās panākt, lai minimālo sociālo iemaksu ieviešanas termiņš tiktu pārcelts no nākamā gada sākuma uz 1. septembri. Taču premjers uzstāja, ka no minimālajām sociālajām iemaksām ir jāatsakās pilnībā.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti