Viņš atzina, ka valdībai un Saeimai būs pamatīgi jāstrādā, lai pieņemtu budžetu līdz 20.decembrim. Tad prezidentam būtu laiks, lai to izsludinātu līdz 2015.gada sākumam.
Reirs atgādināja, ka Latvijas ekonomikas izaugsme bremzējas, taču tā aizvien ir viena no straujākajām Eiropā, šogad iekšzemes kopprodukta pieaugumu prognozē par 2,8% - 2,9% un tādu pašu kāpumu sagaida arī nākamgad. Taču IKP pieaugums nākamgad būs mazāks par iepriekš gaidīto, un attiecīgi būs mazāk līdzekļu, ko sadalīt jaunajām programmām un iniciatīvām.
Reirs atgādināja, ka valdības iepriekšējie lēmumi jau paredz nākamgad 250 miljonus eiro papildus atvēlēt pensiju indeksācijai. Tāpat vidējā termiņa budžeta ir lēmumi par 120 miljoniem eiro dažādām nozīmīgām programmām, kuras būs jāiekļauj budžetā, piemēram, izglītības darbinieku atalgojumam paredzēti 11 miljoni eiro, veselības jomai – septiņi miljoni, Iekšlietu ministrijai un Tieslietu ministrijai – četri miljoni eiro katrai.
Reirs atzina, ka, ministrijām, izvērtējot vajadzības un prioritātes, iespējams no kāda plāna atteikties un šādā veidā varētu iegūt papildus 10 miljonus eiro.
Savukārt jaunajām iniciatīvām var atvēlēt 100 miljonus eiro, nepārsniedzot deficīta slieksni – 1%. Līdz šim, pēc Reira teiktā, sarunas bija konstruktīvas, ministri ieklausās kolēģos un nav sajūtas, ka kāds „vilktu deķīti uz savu pusi”, sarunās „ir argumenti, nevis uzstādījumi”.
Reirs atzina, ka prioritātes nākamgad būs veselība, izglītība, ceļu stāvoklis, sociālās nevienlīdzības mazināšana. Valdība arī plāno izstrādāt metodi, kā pāriet uz progresīvo neapliekamā minimuma sistēmu.
Turpināsim runāt, ieklausīsimies viens otrā, domāsim ne tikai par savām nozarēm, [..] meklēsim šo kompromisu,” sacīja Reirs, piebilstot, ka ir pārliecināts, ka budžetu izdosies pieņemt.
Jau vēstīts, ka izaugsmes prognozes un attiecīgi budžetā pieejamais finansējums samazinās Krievijas – Ukrainas konflikta dēļ, bet ministriju vajadzības nav mazinājušās un pirms kāda laika, sniedzot priekšlikumus nākamā gada valsts budžetam, ministrijas prasīja papildus vairāk nekā 500 miljonus eiro. Šobrīd ir skaidrs, ka ministrijām nāksies ne tikai atteikties no lielākās daļas plānu, bet arī, iespējams, vilkt ciešāk jostas.
Premjere Laimdota Straujuma ("Vienotība") iepriekš norādīja, ka budžetu būtu jāpaspēj pieņemt līdz gada beigām, jo nākamgad jau janvārī sākas Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē.
