Pagājušonedēļ Latvijas Televīzijas raidījumā "Kas notiek Latvijā?" politiķi atkal diskutēja, kāds atbalsts būtu jāsniedz iedzīvotājiem saistībā ar straujo elektroenerģijas cenu lēcienu. Koalīcijas politiķi iebilda Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) aicinājumam no valsts kabatas kompensēt visu sadārdzinājumu virs noteiktiem cenas griestiem, jo elektrības cena biržā tik drīz nekritīsies. Tāpēc paralēli jārīkojas, lai vairāk un lētāk saražotu tepat Latvijā. Deputāts Juris Pūce ("Attīstībai/Par!") kā piemēru minēja vēja parka būvniecību un norādīja uz Dobeles novada deputātu Gintu Kaminski, kurš vienlaikus ir Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs un arī piedalījās raidījumā.
"Piemēram, ir tāds Dobeles novads (kurā Kaminskis ir deputāts), kas divus gadus ir bremzējis ar visādiem lēmumiem, lai tur tiktu uzbūvēts vēja parks, kam ir viss apstiprināts," sacīja Pūce.
Savukārt Kaminiskis atbildēja, ka tā tas neesot: "Mums ir vienošanās ar šo valdību, ka līdz 1. martam tiek piedāvāts risinājums, kādā veidā šie vēja elektroparki tiek uzstādīti. Ir jābūt risinājumam. Par to mēs jau runājam ar ekonomikas ministru, un šeit ir ietekmes uz vidi novērtējums. Te nav bremzēšana, viennozīmīgi tā nav bremzēšana."
Vai tiešām Dobeles novada pašvaldība nav bremzējusi?
Uzņēmums "Eolus" par ieceri Dobeles un Tukuma novadu teritorijā būvēt vēja parku informēja jau pirms pieciem gadiem. Toreiz Zemnieku savienības vadītā Dobeles novada dome nosūtīja bažu pilnu vēstuli Vides pārraudzības birojam. Projekta pieteikums vēl domē nebija iesniegts, kad pret bija ne vien novada lielākie uzņēmēji un daļa iedzīvotāju, bet arī pašvaldība. Dobeles vicemērs, arī Zemnieku savienības pārstāvis Guntis Safranovičs 2018. gada septembrī "ReTV" sacīja: "Es ļoti ceru, ka tajā brīdī, kad tas nonāks līdz domei, šie projekta autori būs sapratuši paši, ka šeit nav īstā vieta."
Vēja parka attīstītāji saņēma pozitīvu ietekmes uz vidi novērtējumu. Tad lūdza projektu saskaņot Tukumā, kur pretestība tolaik nebija tik liela. Vēlāk vērsās Dobeles domē. Dobeles dome par vēja parka likteni lēma pērn oktobra beigās jau jaunā deputātu sastāvā. Nevienam jautājumu nebija, balsojums par iesnieguma noraidīšanu bija gandrīz vienbalsīgs.
Par balsoja arī Kaminskis, kurš, kā noprotams no sēdes ieraksta, tajā piedalījās attālināti.
Kaminskis, tagad sazvanīts, sacīja, ka Latvijas Pašvaldību savienība ar Ekonomikas ministriju vienojusies līdz marta beigām izstrādāt regulējumu, lai pašvaldības no vēja turbīnām varētu saņemt noteiktu peļņas procentu. Iespējams, vēl citus risinājumus, kas varētu mazināt iedzīvotāju protestus.
Kaminskis norādīja, ka valstī neesot nosacījumu, ar kādiem uzņēmēji var attīstīt vēja parkus. Taču tā nav taisnība – regulējums ir, lai arī tas, iespējams, neapmierina konkrētu pašvaldību deputātus un lielu daļu iedzīvotāju.
Pirms Dobeles pret nobalsoja arī tukumnieki. Uzņēmums vērsās tiesā, un pirmie rezultāti ir tam labvēlīgi. Tagad tas tiesā kā nepamatotu apstrīdēja arī Dobeles domes lēmumu.
KONTEKSTS:
Latvijā pašlaik ar vēju saražo tikai pāris procentus no patērētās elektroenerģijas. Tas ir maz, salīdzinot pat ar Lietuvu un Igauniju. Valdība ir apņēmusies būtiski palielināt atjaunojamo energoresursu ieguvi, turklāt vēja ģeneratori mazinātu elektrības gala cenu. Taču, kā norādījuši eksperti, līdz šim politiķi arī nacionālā līmenī nav spējuši pieņemt izšķirošus lēmumus, lai šo rezultātu sasniegtu.
