Kučinskis Latvijas radio raidījumā “Krustpunktā” sacīja, ka nodokļu reforma “ir pavelkama”. Ja arī pirmajā gadā ne visām ministrijas dabūs cerēto finansējuma pieaugumu, premjers cer, ka “to sapratīs visas partijas un frakcijas”.
Viņš arī apliecināja, ka nodokļu reformas dēļ nevienam finansējumu nesamazinās, “nost nevienam neņems”, jo ekonomikas attīstās un iespējamo budžeta ieņēmumu samazinājumu kādās pozīcijās kompensēs pieaugums citās.
Ekonomikas pieaugums būs, bet tā augļi “nebūs dalāmi kuram jumtam, kurai pašvaldībai”, ar to jārēķinās, uzsvēra premjers.
Vienīgais stress ir par 2018 gadu, kad nebūs lielās budžeta papildu tēriņu iespēju, atzina Kučinskis, piebilstot, ka, viņaprāt, gan tērēšana nav izaugsme, izaugsme ir darba vietu radīšana un ražošanas pieaugums.
“Vēlmju budžetu, kur katrs pa drusciņai var dabūt klāt, būs sarežģīti izveidot,” sacīja premjers.
Viņš arī uzsvēra, vēlas par nodokļu reformu diskusijas ar iesaistītajām pusēm, meklējot kompromisus. Sarunās piedalīsies arī koalīcijas partiju līderi un atslēgas komisiju vadītāji, lai sarunas nav divos trīs procesos kaut kur pa malām, un varam būt droši, ka, priekšlikumiem nonākot Saeimā, visi būs lietas kursā.
Jau ziņots, ka Finanšu ministrija nākusi klajā ar piedāvājumu plašākām nodokļu izmaiņām, slogu pārnesot no darbaspēka uz kapitāla nodokļiem. Iecerēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi samazināt līdz 20% ieņēmumiem līdz 45 000 eiro gadā, bet ieņēmumiem virs 45 000 eiro gadā noteikt IIN likmi 23% apmērā. Savukārt kapitāla nodokļos paredz noteikt IIN likmi 20%, bet 0% likmi reinvestētajai peļņai. Tāpat plānots atteikties no atbrīvojumiem, kas tiks kompensēti ar darba spēka nodokļu samazinājumu.
Ministrija arī piedāvā celt minimālo algu līdz 430 eiro (pašlaik 380 eiro), kā arī atcelt solidaritātes nodokli. Tāpat paredzēts noteikt diferencēto nepaliekamo minimumu.
Eksperti norāda, ka šādas izmaiņas īstermiņā mazinās budžeta ieņēmumus, taču to var segt netiešie ieguvumi.