Latvijas un Krievijas valdības vadītāju tikšanās notika Baltijas jūras valstu padomes ikgadējās sanāksmes ietvaros. Gāze bija viens no galvenajiem Latvijas un Krievijas premjeru sarunas tematiem. Par šī jautājuma nozīmi liecina arī fakts, ka premjeru tikšanās laikā klāt bija arī koncerna „Gazprom” vadītājs Aleksejs Millers.
Mūsu valsts valdības vadītājs sacīja, ka Latvija ir gatava meklēt abpusēji izdevīgus risinājumus. Ko konkrēti Latvija varētu darīt un ko par to saņemt no Krievijas, Dombrovskis gan neminēja.
„Principā, no savas puses mēs esam gatavi šo jautājumu risināt konstruktīvi, ņemot vērā tās saistības, kas mums ir attiecībā pret Eiropas Savienību, tātad trešās enerģētikas paketes ieviešanu. Arī vēsturiski uzņemtās saistības par privatizācijas līgumu, šis intereses ir iespējams sabalansēt un praktiski pragmatiski šo jautājumu atrisināt,” sacīja Dombrovskis.
Dabas gāzes tirgus liberalizācija pēc būtības nozīmē konkurenci gāzes tirgū. Pēc gāzes tirgus liberalizācijas stāšanās spēkā „Latvijas Gāzei” būtu jāparedz iespēja citiem gāzes piegādātājiem izmantot tās cauruļvadus un citu infrastruktūru par atbilstošu samaksu.
Šiem Eiropas Savienības noteikumiem Latvijā būtu jāstājas spēkā nākamgad. Tomēr Saeimā pašlaik atrodas likuma grozījumi, kas gāzes tirgus liberalizāciju atliktu līdz brīdim, kamēr Latvija pievienosies kādam gāzes tīklam, kas ļaus saņemt gāzi ne tikai no Krievijas.
Par termiņa atlikšanu Dombrovskis šoreiz bija izvairīgs: „No Krievijas puses nebija tāda uzstādījuma par atlikšanu vai neatlikšanu, arī Krievijas puse saprot, ka ir pieņemta šī trešā ES enerģētikas pakete, līdz ar to viņi no savas puses ved sarunas, kādā veidā saskaņot paketes ieviešanu veidā, kas ir abpusēji pieņemams.”
Iepriekš neoficiāli tika pieļauts, ka Krievija varētu dot atlaidi dabas gāzei, ja Latvija piekritīs atlikt liberalizācijas pasākumus.
Pašlaik minētie grozījumi Enerģētikas likuma stāšanās spēkā Saeimā ir atlikti uz diviem mēnešiem, kas dod laiku sarunām ar Krieviju un sabiedriskās domas sagatavošanai Latvijā.
