Piensaimnieks un uzņēmuma „Trikāta” viens no vadītājiem Uldis Krievārs norādīja, ka Krievijas sankcijas vissmagāk skars tos uzņēmumus, kas tur jau ir iestrādājušies, un zemniekus.
Globāli pieprasījums pēc piena nemainīsies, un tās valstis, kuras tagad vairāk eksportē uz Krieviju, nespēs tik droši vairs nodrošināt savu un līdzšinējos eksporta tirgus. Tos vairāk varētu iegūt ES un citu valstu piensaimnieki, kuri savu produkciju vairs nevarēs sūtīt uz Krieviju.
Viņš arī izteica šaubas, vai Krievija gluži uzreiz varēs veikalu plauktos nomainīt līdzšinējo eksportētājvalstu piena produkciju pret jauno eksportētājvalstu produkciju.
Piensaimniece Aija Balode piekrīt, ka tieši zemnieki būs vieni no lielākajiem cietējiem, jo saruks piena iepirkuma cena, mazināsies viņu ienākumi; un daļa, kas ir ņēmusi kredītus bankās, lai uzceltu jaunu saimniecību, saskarsies ar grūtībām tos atmaksāt.
Tāpat piensaimnieki norādīja, ka arī piena pārstrādātāju uzņēmumi negūs tik lielus ienākumus, kā sākotnēji cerēts, un daļa zemnieku saimniecību varētu pārstrukturēties. Izskanēja arī cerība, ka ES atmaksās zaudējumus, kas radīsies embargo dēļ.
Ziņots, ka Krievija ceturtdien ieviesa pārtikas produkcijas embargo no ES, ASV, Austrālijas, Kanādas un Norvēģijas. Iepriekš šīs valstis bija noteikušas sankcijas pret daudzām amatpersonām un uzņēmējiem, kuras Rietumi apsūdzēja kara musināšanā pret Ukrainu un kuras ir tuvas Krievijas elitei vai arī pašas atrodas tajā. Sankcijas bija vērstas arī pret Krievijas uzņēmumiem.
Rietumi sankcijas ieviesa, kritizējot Krievijas rīcību, anektējot Krimu, atbalstot promaskaviskos spēkus Ukrainas austrumos un radot drošības apdraudējumu visā Austrumeiropā un Rietumeiropā.
