Investīciju sešgades rekords
Krievijas investoru augošo interesi par Latviju apliecina pēdējo pāris gadu statistika, īpaši par pagājušo gadu. Tad uzkrātās Krievijas tiešās investīcijas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu auga gandrīz par trešdaļu, sasniedzot 350 miljonus latu. Tādējādi šo investīciju īpatsvars kopējās sasniedzis pēdējos sešos gados augstāko slieksni - gandrīz 5%. Krievija lielāko investoru sarakstā pakāpās par divām vietām - līdz sestajai, aiz sevis atstājot Vāciju un Dāniju.
„Mūsu darbā novērots, ka, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, redzam intereses pieaugumu no Krievijas investoriem un tā interese ir dubultojusies,” saka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāve Agnese Buša. Viņa klāsta, ka vismaz desmitā daļa aģentūras klientu, kuri interesējas par investīciju iespējām Latvijā, ir no Krievijas. Un pašreizējās tendences liecina, ka šī interese no kaimiņvalsts uzņēmējiem šajā gadā neatpaliks no iepriekšējā gada rādītāja.
Šobrīd potenciālie investori no Krievijas visvairāk interesējoties par naudas ieguldīšanu metālapstrādes, mašīnbūves un elektronikas jomās. Līdz šim Krievijas kapitāls vairāk ieplūdis enerģētikas, finanšu, tirdzniecības un transporta nozarē. Būtiski neatpaliek arī nekustamo īpašumu un apstrādes joma, tostarp pārtikas ražošanas nozare. Piemēram, nesen Krievijas investori nopirka Valmieras gaļas kombinātu SIA „Triāls”, arī daļu no maizes un piena produktu ražotāja „Daugava”.
Vēl vairāk ieplūst
Dati par tiešajām ārvalstu investīcijām gan, visdrīzāk, neatspoguļo visu ainu par Latvijā ieplūstošo Krievijas kapitālu. Tas, visdrīzāk, ir daudz lielāks par minētajiem 350 miljoniem latu. Pirmkārt, daļu naudas, visticamāk, investē netieši - no Krievijas bagātnieku iecienītās Kipras, kas ir trešā lielākā investore Latvijā pēc piesaistītajām tiešajām ārvalstu investīcijām. Otrkārt, šīs investīcijās neietver ārvalstnieku ieguldījumus īpašumos, kas tiek izmantoti tikai privātajām vajadzībām.
Pēdējos gados trešo valstu pilsoņu interese par privātīpašumu - māju vai zemes - iegādi Latvijā ir ievērojami augusi. Un tas lielā mērā ir saistīts ar iespēju saņemt uzturēšanās atļaujas. Kopš to iedzīvināšanas nepilnos trijos gados Latvijā apmaiņā pret uzturēšanās atļaujas saņemšanu investēti teju 400 miljoni lati.
Lielākā daļa šīs naudas ieguldīta nekustamajos īpašumos un lauvas tiesa, visticamāk, nāk no Krievijas. „Krievija ir tā valsts, kura šīs uzturēšanās atļaujas pret investīcijām saņem visvairāk - sākot no 2010.gadam līdz 2012.gadam tie bija gandrīz 4000 pieteikumu personām. Nākamā valsts mums bija Ukraina, Kazahstāna, Uzbekistāna. 2013.gadā arī Krievijas [pilsoņu] aktivitāte ir ļoti manāma,” norāda Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāve Laura Laiva.
Trešo valstu pilsoņi pamatā pērk īpašumus Rīgā, Jūrmalā, mazāk ārpus Rīgas reģiona, piemēram, Cēsu apkaimē. Šajā gadā ārvalstnieku interese saņemt uzturēšanās atļauju apmaiņā pret investīcijām, visticamāk, neatslābs un pārsniegs iepriekšējā gada rādītājus. „Principā, šie investori vairāk vai mazāk, iespējams, iebrauc Latvijā pāris reizes gadā, lai nokārtotu biznesa formalitātes vai atpūstos. Nav tā tendence, ka pārceļas. Tas tomēr vairāk vai mazāk daudziem, iespējams, ir prestiža jautājums - ka viņiem ir šī uzturēšanās atļauja un vispasaules vīza,” stāsta Laiva.
Nāk pēc atļaujām, bet ne tikai
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā nepiekrīt, ka Krievijas biznesmeņi nāk ar savu naudu uz Latviju tikai tāpēc, lai dabūtu uzturēšanās atļauju. No aģentūras apkalpotajiem klientiem no Krievijas vien daži prasījuši uzturēšanās atļauju apmaiņā pret investīcijām.
Vairums aģentūras klientu no Krievijas šeit saskata citas priekšrocības. „Tā ir politiskā stabilitāte, iespēja ražot produktus ar zīmi „Ražots Eiropas Savienībā””, norāda Buša. „Noteikti mūsu priekšrocība ir mūsu krievu valodas zināšanas, mūsu izpratne un pieredze sadarbībā ar Krieviju, šīs kultūru līdzības, tanī pat laikā mūsu darbaspēkam piemītot Z- Eiropas un R-Eiropas darba kultūrai un ētikai. Tas ir tas, kas jebkurā gadījumā ir interesants vēl aizvien un kas šobrīd ir arī palielinājis [interesi].”
Krievijas bankas „M2M Private Bank" vadītājs Roberts Idelsons norāda, ka iespējai iegūt uzturēšanās atļauju apmaiņā pret investīcijām ir zināma loma Krievijas investoru intereses pieaugumā. Tomēr daudzus joprojām vilina arī Latvijas tuvums un izdevīgais ģeogrāfiskais novietojums, arī biznesa kontakti, lai te attīstītu pakalpojumu vai ražošanas bāzes eksportam. „Vēl viens iemesls, kas ir diezgan svarīgs, ka pēc skandināvu kapitāla intereses atslābināšanās par Latviju tā vieta tukša jau nepaliek. Parādījās vairāki tādi projekti vai uzņēmumi vai īpašumi, kurus varēja iegādāties par saprātīgām cenām un ņemot vērā, ka Krievijas investori diezgan daudz naudas pelna, pilnīgi loģiski, ka izmanto šīs iespējas,” skaidro Idelsons.
Pēc viņa stāstītā, Krievijas investorus vilina Latvijas banku sektors. To apliecina arī salīdzinoši mazās „Latvijas Biznesa bankas” nesenā nonākšana Krievijas koncerna īpašumā, kurā ietilpst arī Idelsona vadītā banka. Tāpat kaimiņvalsts investorus joprojām interesē iespējas investēt tranzīta, kā arī pārtikas nozarē Latvijā. Aigars Vaivars, kurš nesen pārdeva daļu no sava uzņēmuma „Daugava” Krievijas investoriem, norāda, ka viņa jaunos partnerus interesējušas divas lietas - kvalificēts darbaspēks un augstvērtīgā produktu ražošanas izejviela.
Labi un slikti piemēri
Vaivars par „Daugavai” piesaistītajiem Krievijas investoriem ir sajūsmā, jo tagad viņam atliks tikai saražot produktu, bet tā pārdošana būs biznesa partneru ziņā. Ja Krievijas investoru neizdotos piesaistīt, tad salīdzinoši dārgos „Daugavas” produktus kaimiņvalsts tirgū būtu grūti virzīt, uzskata Vaivars. „Es uzskatu, ka ir mums jādzīvo ar krieviņiem, jādraudzējas. Un nevajag kasīties un nevajag skatīties atpakaļ kaut kādas izvešanas un visu. Vajag pareizi paskatīties, Ja mēs pareizi paskatītos, kurš tad ir lielāks ruksis, vai tas latvietis, vai tas krievs. Tad viennozīmīgi, ka tas latvietis ir lielāks ruksis. To, ka latvieši savā starpā nevar sadzīvot, to jau mēs visi zinām - ka latvietis latvietim saldais ēdiens,” saka Vaivars.
Vēsture gan liecina, ka potenciālie Krievijas investori ne vienmēr nāk ar labiem nolūkiem. To apliecina gadījums ar kokapstrādes uzņēmumu „Latvijas Finieris”. Interesi par tā daļu iegādi pirms pāris gadiem izrādīja liela Krievijas kompānija „Sveza”, kas visai agresīvi centās tikt pie „Latvijas Finiera” daļām un radīji iespaidu, ka to interesē tikai Latvijas kokapstrādes uzņēmuma tirgus daļa rietumos, ne uzņēmuma attīstība.
„Sveza” tīkojumiem kāju priekšā pielika Latvijas valsts. Līdz šim bažas gan vairāk ir bijušas par Krievijas valstij piederošajiem uzņēmumiem, kas tie, ar savu naudu ieejot vienas vai otras valsts tirgū, potenciāli varētu būt arī lielvalsts politikas nesēji un politisko interešu virzītāji.
Valsts sektors Krievijā ir visai plašs, atzīst Idelsons, tomēr lielāka Krievijas ekonomikas daļa ir privātajā sektorā. Tajā darbojas daudzi talantīgi uzņēmēji, kuru vārdi figurē pasaules bagātāko cilvēku sarakstos. „Līdz ar to teikt, ka Krievijas nauda ir slikta vai laba - to viennozīmīgi nevar teikt. Jāskatās, kas par uzņēmēju nāk un investē un, ja viņš kaut kādā veidā ir saistīts ar politiku vai ar kaut kādiem valsts projektiem, tad tur tādas bažas var pastāvēt. Bet, ja cilvēks ar to absolūti nav saistīts, viņš iegulda legāli un godīgi pelnītu naudu , tad tādām bažām īpaša pamata nav,” skaidro Idelsons.
Nelikt olas vienā grozā
Līdzīgās domās ir arī Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieks Kārlis Bukovskis norāda, ka šobrīd Latvijā vairāk ienāk mazi un vidēji Krievijas mēroga uzņēmumi, kas izmanto krīzes iespējas iegādāties īpašumus par zemām cenām un diezin vai strādā Kremļa uzdevumā. Tomēr vienmēr ir labi sadalīt riskus tā, lai viens kapitāla avots nedominētu pār citiem. „Ja skatāmies no politiskās ietekmes un ekonomiskās drošības aspektiem, tad vienmēr šī diversifikācija ir ļoti svarīga. Un galu galā, ja mēs esam izvēlējušies attīstības virzienu - sevi sasaistīt ar Rietumu valstīm, ar Eiropas Savienību, ar NATO un tālāk ar eirozonu un OECD, tad šajā gadījumā tīri dabiski ir vairāk integrēties un sadarboties tieši ar šīm rietumu valstīm,” saka Bukovskis.
Arī ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (RP) uzskata, ka bažām par pieaugošo Krievijas investīciju klātbūtni Latvijā pagaidām nav pamata. Ministrs norāda, ka daudz investīciju no Krievijas ieplūst Latvijas uzņēmumu kapitālā, un tā ir laba tendence.
Tāpat Krievijas investīciju īpatsvars kopējās nav tik būtisks, taču ir jāseko līdzi, lai saglabātu līdzsvaru, turpina ekonomikas ministrs. „ Tas, kas ir jārisina visas valsts mērogā - līdzsvara jautājums - lai par mums kā par investīciju objektu interesi nezaudētu Rietumvalstis - mūsu partneri Rietumos Eiropā un citviet. Tas uzliek papildu atbildību mērķtiecīgāk un aktīvāk investīciju piesaistei no reģioniem, kur investīciju aktivitāte ir mazāka nekā agrāk,” pauž Pavļuts.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā gan norāda - Krievija un kopumā visas NVS valstis nebūt nav tās, no kurām aģentūra aktīvi vilina potenciālos investorus. Tieši otrādi - vairāk tiek strādāts rietumu virzienā, cenšoties panākt, lai investori vairāk nāktu no piecām valstīm - Lielbritānijas, Norvēģijas, Vācijas, Zviedrijas un Dānijas. Ja Krievijas investoru interese turpinās pieaugt, tad aģentūrai, acīmredzot, būs vēl aktīvāk jādarbojas rietumu investoru vilināšanai, lai nodrošinātu ministra piesaukto ārvalstu investīciju līdzsvaru.
