Pašvaldību ieņēmumi ir auguši šogad, jo ieņēmumi iedzīvotāju ienākuma nodokļa ir lielāks, nekā plānots. "Tas ir ļoti labi, jo izdevumi arī aug, un līdz ar to ir iespēja segt palielinātos izdevumus saistībā ar kurināmo, degvielu, siltumenerģiju, elektroenerģiju," sacīja Ūbele.
Viņa norādīja uz datiem par pašvaldību izdevumiem, kas šī gada 11 mēnešos bijuši būtiski lielāki nekā pērn šajā laika periodā. Piemēram, degvielai pašvaldību izdevumi ir kāpuši par 67%, kurināmajam par 99%, par transporta pakalpojumiem ir kāpuši par 149%, elektroenerģijai par 43%.
"Tas ir ļoti labi, ka arī ieņēmumi ir lielāki, nekā plānots, līdz ar to ir iespējams nodrošināt pašvaldību iestāžu darbību," sacīja LPS pārstāve.
Līdz ar to pašvaldību budžetos deficīts šogad neveidojas.
"Tas ir ļoti labi, ieņēmumi šobrīd ir pietiekami, lai šajā brīdī izdevumus segtu," apliecināja Ūbele.
Tiesa, bažas ir par nākotni: "Šobrīd mēs skatāmies uz rādītājiem, kas ir zināmi pašvaldībām valsts pagaidu budžeta laikā. Tie ir apmēram šā gada līmenī, līdz ar to ir mazliet optimistisks skats. Bet tajā pašā laikā mēs esam ļoti piesardzīgi, jo nav zināms, kas notiks valsts budžeta pieņemšanas laikā un kāds būs gala rezultāts."
Dažas pašvaldības jau sāk pieņemt tā sauktos tehniskos budžetus. Kas notiks gadījumos, kad pašvaldības nepaspēs pieņemt budžetus 2023. gadam?
"Ja nav sava budžeta nākamā gada sākumā, pašvaldības drīkst finansēt tikai šogad iesāktās politikas un iesāktos pasākumus. Tātad nevar nodrošināt pakalpojumus, kas nav sniegti šogad, nevar veikt investīcijas. Faktiski tas ir iesākto politiku un pasākumu turpinājums," skaidroja Ūbele.
Vienlaikus viņa norādīja uz izņēmumiem: "Pašvaldības nekādi nevar izvairīties no minimālās algas celšanas. Šajā gadījumā arī pašvaldībām ir jāceļ minimālā alga atbilstoši valstī noteiktajai un jāparedz noteikti izdevumi budžetā."
Savukārt jaunas investīcijas būs iespējamas tikai tad, ja tās saistītas ar Eiropas Savienības fondu un citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētajiem projektiem. Pašvaldības arī varēs aizņemties, tostarp kurināmā iegādei.
"Līdz ar to, teiksim, ja ir iespēja finansēt investīcijas no sava budžeta, kas ir ļoti, ļoti maz iespējams, tad pašvaldības šādas investīcijas varēs veikt. Ja ne, tad nu diemžēl ne, kamēr nebūs valsts budžets 2003. gadam," sacīja LPS padomniece.
KONTEKSTS:
Līdz decembra vidum ieilgstot valdības veidošanai, 2023. gads Latvijā sāksies ar tehnisko jeb pagaidu valsts budžetu, atzina Finanšu ministrijā, norādot, ka priekšlikumus politikas izmaiņām un jauniem pasākumiem izvirzīs jaunā valdība. Jaunais finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") prognozēja, ka valsts 2023. gada budžetu varētu pieņemt marta sākumā.
Iepriekš koalīcijas veidošanas sarunās izskanējis, ka nākamā gada tā sauktā fiskālā telpa jaunām politiskām iniciatīvām būs 96 miljoni eiro un nākamā gada budžeta deficīts plānots 3,5% apmērā. Šī gada budžeta deficīts sasniegs 7%.
