Par energoresursu cenu griestu ieceri Saeimā viedokļi dalās, bet vienprātība – ar esošo atbalstu par maz

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 8 mēnešiem.

Iecere par energoresursu cenu griestiem, virs kuriem cilvēku maksājumi nepieaugtu un patēriņu segtu no valsts maka, būtu papildu atbalsts. Latvijas Radio aptaujātie Saeimas deputāti pauda vienprātību, ka ar esošajiem atbalsta pasākumiem energoresursu cenu sadārdzinājuma kompensēšanai varētu nebūt gana. Pagaidām diskusijas par papildu atbalstu Saeimā vēl nav notikušas.

Par energoresursu cenu griestu ieceri Saeimā viedokļi dalās, bet vienprātība – ar esošo atbalstu par maz
00:00 / 04:16
Lejuplādēt

Opozīcijas pārstāvis Viktors Valainis no Zaļo un Zemnieku savienības pauda, ka iecere par energoresursu cenu griestiem ir likumsakarīga, jo Saeimā ir atbalstīts un top lēmumprojekts par valsts atbalsta palielināšanu un energoresursu cenu griestu noteikšana būtu loģisks solis, lai noteiktu fiksētu atbalstu.

"Tas attiecas gan uz elektrību, gan uz siltumenerģiju. Ja mēs skatāmies no energoresursu cenu pieauguma, tad kopumā tautsaimniecībai tas vērtējams divu miljardu eiro apmērā. Iepriekšējā pakete, ko valdība izstrādāja un Saeima atbalstīja, bija 640 miljoni eiro. Mēs no opozīcijas,  balsojot par šo pirmo paketi, diezgan skaidri norādījām, ka tā pakete būs par mazu. Šobrīd tas ir redzams, un, pēc mūsu domām, Saeimā šādam risinājumam ir jānonāk pēc iespējas ātrāk," sacīja Valainis.

Skeptiskāks bija opozīcijas deputāts Jānis Urbanovičs no "Saskaņas", norādot, ka cenu griestu noteikšanai vispirms nepieciešami detalizēti aprēķini.

"Tā varētu būt kļūda, ja būs bez aprēķiniem. Neesmu dzirdējis nevienu apaļā galda diskusiju, kur par to tiek spriests. Visu laiku ir brīnumu solītāji, it īpaši no valdības puses. Man nepatīk, ka ir vispārējs lēmums, kur visiem vienāds atbalsts – bagātais un nabagais tiek vienādi stimulēts. Bet, ja valdībā nejaudā sadarbojoties ar pašvaldībām, nevalstiskām un komerciālām organizācijām izdarīt auditu, lai palīdzētu tiem, kam trūkst siltumam, nevis baseina apkurei... Ja nav, tad labāk visiem, nevis nevienam. Tās atkal ir neizdarības, viss notiek sasteigti. Un tā arī būs. Būs atkal kā ar pandēmijas pabalstiem: kam vajag, netiks, un, kam nevajag, tiks lieki," sacīja Urbanovičs.

Valdībā pārstāvētās partijas "Konservatīvie" Saeimas deputāts Krišjānis Feldmans sacīja, ka jau sākumā bija skaidrs – ar esošo atbalstu būs par maz, un gatavošanās tam, ka būs nepieciešams papildu atbalsts, ir pareizs solis.

"Līdz šim atbalsta pasākumi, kurus valdība atbalstījusi un Saeima nobalsojusi, tiek finansēti no budžeta pārpildes. Jautājums, vai ir resursi vai kādas neplānotas pārpildes, ko var novirzīt atbalstam iedzīvotājiem, vai arī nauda būs jāaizņemas. Ir pamatoti apsvērt abas iespējas, jo šoziem, ņemot vērā faktu, ka enerģētiskās drošības nodrošināšana Latvijā ilgus gadus ir sabotēta, būs nepieciešams mazināt šoku, ko mājsaimniecības šajā ziemā piedzīvos," sacīja Feldmans.

Pie frakcijām nepiederošs deputāts, Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs, kurš 14. Saeimas vēlēšanās startē no "Jaunās Vienotības", uzskata, ka cenu griesti ir Eiropas kopējās nostājas jautājums. "Tas nebūtu mūsu brīvprātīgs gājiens, pirms to nedara pārējā Eiropa. Ja pārējā Eiropa to darīs, tad arī mums tas būs jādara. Pretējā gadījumā tirgus tiek kropļots. Protams, tās ir izmaksas. Valsts kase šobrīd ir labi pārvaldīta. Tas būtu dārgi, bet tas būtu dārgi arī visiem citiem Eiropā," sacīja politiķis.

Zakatistovs norādīja, ka Finanšu ministrija pārskatījusi esošā budžeta izdevumus un tajā ietaupīti vairāk nekā 100 miljoni eiro.

"Eiropā aizvien aktīvāk runā par negaidītas peļņas nodokli energokompānijām.

Es domāju, ka Latvijā nebūsim pirmie vai unikāli, kas to darīs. Ja citur Eiropā tas tiks darīts, tad to darīsim arī mēs," sacīja Zakatistovs.

Tāpat viens no avotiem šāda atbalsta finansēšanai varētu būt valsts parāda palielināšana. Patlaban valsts ārējā parāda proporcija pret iekšzemes kopproduktu ir samazinājusies līdz 43%, un tas dod iespējas valdībai aizņemties.

KONTEKSTS:

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā vērojams būtisks energoresursu cenu kāpums.

Tuvojoties apkures sezonai, Latvijā apstiprināts atbalsts energocenu krīzē iedzīvotājiem – daļēja kompensācija apkurei, pensiju piemaksas, kā arī plašāks mājokļa pabalsts. Valdību veidojošās partijas arī vienojās par atbalstu uzņēmumiem energocenu krīzē, kas varētu izmaksāt līdz 200 miljoniem eiro.

Vienlaikus politiķi atzina – iespējams, nāksies lemt vēl par papildu atbalstu. Tiek apspriesta energoresursu cenu griestu ieviešana, kam gan valstij nāktos aizņemties.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti