Ja rietumvalstis nemīkstinās sankcijas un neatjaunos Krievijas kompānijām pieeju starptautiskajiem finanšu tirgiem, Krievijas kompānijas nonāks nopietnās grūtības, prognozē aģentūra.
Starptautiskie tirgi Krievijas kompānijām ir slēgti kopš jūlija, kad Eiropas Savienība (ES) un ASV pastiprināja sankcijas pret Krieviju, lai apturētu tās agresiju Ukrainā un atbalstu prokrieviskajiem separātistiem Ukrainas austrumu reģionos, atgādina „Financial Times”.
Analītiķi uzskata, ka krīze Krieviju varētu skart 2016.gadā un visvairāk cietīs nekustamo īpašumu tirgus un metalurģijas nozare.
Lielākajai daļa Krievijas kompāniju ir pietiekama likviditāte, lai nākamgad vēl pildītu savas kredītsaistības un savlaicīgi norēķinātos ar kreditoriem, taču 2016. un 2017.gadā jau var rasties problēmas, ja kompānijām aizvien nebūs pieejas finanšu tirgiem, paudis „Moody's” attīstības valstu departamenta direktors Deivids Steipls.
Saskaņā ar Krievijas Centrālās bankas datiem, Krievijas bankām un korporācijām līdz 2015.gada beigām ir jāizmaksā 134 miljardi ASV dolāru, decembrī vien būs jāizmaksā 32 miljardi.
Analītiķi brīdina, ka ārējo parādu segšanas „uzliesmojums” veicinās kapitāla aizplūšanu no valsts. Šogad pirmajā pusgadā aizplūda jau 74 miljardi dolāru. Aģentūras eksperti uzskata, ka no sankcijām un finanšu tirgu nepieejamības visvairāk cietīs nelielas privātas kompānijas, jo valsts koncerni saņems valdības atbalstu.
Jau vēstīts, ka ES septembra beigās nolēma turpināt pret Krieviju ieviestās sankcijas, jo miera plāns Ukrainas austrumiem netiek pilnībā īstenots dzīvē. Sankcijas varēs pārskatīt tikai tad, ja tiks saņemtas ziņas par reālām izmaiņām reģionā.
Pēc Krimas aneksijas martā ES un ASV ieviesa sankcijas pret augsti stāvošajām Krievijas amatpersonām, kuras saistīja ar Krimas aneksiju. Aprīļa sākumā noteikti finanšu operāciju ierobežojumi vairākiem Krievijas ierēdņiem. Vasaras sākumā, atbildot uz notikumiem Austrumukrainā, kur ukraiņu spēki un prokrieviskie separātisti cīnījās par Donbasa reģioniem, rietumvalstis paplašināja „melno sarakstu”, aizliedzot iebraukšanu un iesaldējot aktīvus vēl vairākām Krievijas amatpersonām.
Jūlijā pēc Malaizijas pasažieru lidmašīnas MH-17 notriekšanas virs Donbasa teritorijas rietumvalstis ieviesa arī sankcijas pret Krievijas finanšu, naftas industrijas un militāras rūpniecības kompānijām. Ieviests arī embargo visiem Krimas produktiem. Augusta sākumā Krievija atbildēja, nosakot embargo pārtikas produktiem no ES valstīm.
Septembra vidū pret Krieviju ir noteiktas jaunas stingrākas sankcijas, liedzot pieeju kapitāla tirgiem, stiprinot sankcijas pret naftas un militāro industriju, paplašinot arī sankcijas pret fiziskajām personām. Krievija solīja uz šim sankcijām atbildēt, bet nekādi lēmumi nav pieņemti.
