- Aizsardzībai 2% no IKP - 2018.gadā
- Straujuma un Reirs pirmdien cer uz valdības galīgu atbalstu budžetam
- Samazina ministriju tēriņus
Aizsardzībai 2% no IKP - 2018.gadā
Ministri arī vienojušies, ka aizsardzībai 2% no IKP būs 2018.gadā, ziņo Finanšu ministrija (FM).
Aiznākamajā gadā tas būs 1,7%, savukārt 2018.gadā 2%, kā to prasa vienošanās ar NATO par dalību Ziemeļatlantijas aliansē, vēsta Finanšu ministrija. Jau daudzkārt ziņots, ka NATO dalībvalstis, taču jo sevišķi ASV, kā arī Igaunija, ir norādījusi uz Latvijas nepildīto vienošanos – 2% no IKP neveltīšanu aizsardzībai.
„Tāpat valdība spēja panākt vienošanos par papildu līdzekļu piešķiršanu iekšlietu sistēmā strādājošajiem atlīdzības paaugstināšanai – policistiem, muitas darbiniekiem, ugunsdzēsējiem, glābējiem un ieslodzījuma pārvalžu darbiniekiem,” paudis Reirs, vēsta FM.
(Avots: Finanšu ministrija)
Straujuma un Reirs pirmdien cer uz valdības galīgu atbalstu budžetam
Premjere Laimdota Straujuma LTV „Panorāmā” ceturtdienas vakarā pauda, ka ir apmierināta ar paveikto, jo vienošanās par būtiskākajiem jautājumiem ir panākta un nekādu „sarkano līniju” jeb grūti risināmu jautājumu valdībā vairs nav. „Tur ir diskusija par dažiem miljoniem. (..) Lielo daudzmiljonu problēmu nav,” sacīja Straujuma. Viņa neslēpa prieku, ka mazināsies ministriju izdevumi, jo tie liks paaugstināt darba produktivitāti. Straujuma pauda cerību, ka pirmdien valdība varētu vienoties par vēl atlikušajiem jautājumiem.
Šie trīs jautājumi – LTV „Panorāmā” norādīja Reirs – ir minimālās algas apjoms, neapliekamā minimuma apmērs un diferencētā neapliekamā minimuma apjoms. Viņš stāstīja, ka par šiem jautājumiem pirmdien būs sarunas ar sociālajiem partneriem. Valdības ministru vidū domas par šiem jautājumiem dalās, tomēr Ministru kabinets ir nolēmis deleģēt Reiru sarunām ar sociālajiem partneriem. Iespējams, jau pirmdien pēc tikšanās ar sociālajiem partneriem valdība atkal sanāks uz ārkārtas sēdi, lai izskatītu diskusiju iznākumu.
Reirs ceturtdien piedāvāja nākamajā gadā paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātāja mēneša neapliekamo minimumu par desmit eiro. Tādējādi mēneša neapliekamais minimums varētu būt 85 eiro. Tāpat tika izteikts priekšlikums paaugstināt minimālo algu no 360 eiro līdz 380 eiro. „Kā beigsim? Es nezinu,” Reirs atzina sarunu ar sociālajiem partneriem neprognozējamību.
Vienlaikus Reirs uzsvēra, ka ceturtdien valdībā pabeigts milzīgs darbs. „Mēs esam pieņēmuši ļoti daudzus lēmumus. Kaut vai tie paši 116 miljoni nozarēm!”. Viņš paredzēja, ka septembrī politiķi un ierēdņi varēs veidot likumus un Ministru kabineta noteikumus, kas nepieciešami, lai Saeimai iesniegtu valsts budžeta likumprojektu līdz 1.oktobrim.
Samazina ministriju tēriņus
Valdība arī nolēma nozarēm un citām centrālajām valsts iestādēm neatliekamo pasākumu īstenošanai 2016. gadam piešķirt finansējumu 116,2 miljonu eiro apmērā, 2017.gadam 161,3 miljonu eiro apmērā, bet 2018. gadam un turpmākajiem gadiem palielināt jau par 206,9 miljoniem eiro.
(Avots: Finanšu ministrija)
Tāpat valdība nolēma sašaurināt personu loku, par kurām maksātājs ir tiesīgs piemērot atvieglojumu par apgādībā esošām personām. Proti, nākamajā gadā atvieglojumus varēs piemērot tikai uz nepilngadīgu bērnu un bērnu, kurš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai. Atvieglojums attieksies uz personām ar invaliditāti, kuras nesaņem ar nodokli apliekamus ienākumus vai valsts pensiju. Plānotā priekšlikuma fiskālā ietekme ir 25 miljoni eiro.
Jau ziņots, ka ministriju tēriņus nolemts mazināt par 3%, lai gan sākumā bija domāts, ka ministriju tēriņus varētu mazināt par 1%, 3% un 5%. Izņēmumi ir Aizsardzības, Iekšlietu, Veselības, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas.
Pašlaik zināms - nākamā gada budžetā plānota iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme 3% apmērā, 2% inflācija un 1% budžeta deficīts no IKP.
Četras galvenās prioritātes nākamā gada valsts budžetā noteiktas iekšējā drošība, ārējā drošība, izglītība un veselības aprūpe. Bez cīņas pie papildu 68,5 miljoniem eiro tiks Aizsardzības ministrija, kuras budžets atbilstoši valdības solījumam sasniegs 1,4% no IKP jeb 365 miljonus eiro.
Pašlaik piedāvāts ieviest solidaritātes jeb tā dēvēto bagātnieku nodokli, palielināt akcīzi degvielai un alkoholam, pretēji iepriekš solītajam nesamazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli no 23% uz 22%.
Koalīcijas budžeta darba grupas sanāksme notiks katru dienu, un nākamā gada budžetu Saeimai valdība plāno nodot 30.septembrī.
