Mikrouzņēmumu nodokli ieviesa pirms 10 gadiem, lai ar atvieglotu nodokļu režīmu ekonomiskās krīzes laikā mazinātu bezdarbu. Pēc pieciem gadiem jau desmitā daļa nodarbināto strādāja mikrouzņēmumos – to īpašnieki varēja maksāt mazākus nodokļus, bet strādājošo sociālais nodrošinājums bija minimāls. Tādējādi jau gadiem politiķi sprieduši par trim būtiskām problēmām: ar mikrouzņēmumu režīmu tiek kropļota konkurence, jo daļa var nemaksāt visus nodokļus, valsts budžets saņem mazāk, bet tieši valstij sanāk domāt par šā režīma nodarbinātajiem, kad tiem sašķobās veselība vai viņi paliek bez darba, jo ar niecīgi maksātu sociālo nodokli arī sociālās garantijas nav nekādas.
Par to, ka mikrouzņēmumu režīms beigu beigās sanācis izdevīgs dažiem, bet kopumā ir visai kropls, tiek runāts gadiem.
Uzlabojumus pēc būtības negribēja ieviest arī trīs gadus finanšu ministres amatā pabijusī "zaļzemniece" Dana Reizniece-Ozola, kas pret nodokļa režīma reformēšanu bija arī nākamā gada budžeta pieņemšanas Saeimas sēdē.
"Nav prātīgi šobrīd, krīzes laikā mainīt būtiski nodokļu režīmu mazajiem nodokļu maksātājiem (..)," sacīja Saeimā opozīcijā esošās Zaļo un Zemnieku savienības deputāte.
Tikpat skeptisks ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdis Jānis Endziņš. Viņa vadītā organizācija panāca mikrouzņēmuma nodokļa režīma ieviešanu, un LTRK līdz šim bijusi arī pret režīma likvidāciju. Endziņš stāstīja, ka no 33 000 mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem problemātiska ir tikai maza daļa.
"Tādā riska zonā tie ir apmērām 3600 uzņēmumu, kuriem mēneša ieņēmums ir apmēram mazliet virs 3000 eiro. Par šo grupu – noteikti, ka daļā varētu būt šī problēma (..)," atzina Endziņš. Viņaprāt, problēmas ir risināmas, "ar "cirvi nenonesot" visu režīmu.
Endziņš uzskata, ka sociālā nodrošinājuma problēmas bija risināmas, arī saglabājot mikrouzņēmumu režīmu.
Saeimas izlemtais paredz, ka turpmāk mikrouzņēmuma nodokli maksāt varēs tikai pats uzņēmuma īpašnieks.
Saeimas Amatniecības un mazās uzņēmējdarbības apakškomisijas deputāts un uzņēmējs Krišjānis Feldmans (Jaunā konservatīvā partija) skaidroja, ka atvieglots darbības režīms patiešām mazajiem uzņēmējiem varētu būt gaidāms pēc gada.
"Vai ir nepieciešams režīms, kur ir ļoti vienkāršota nodokļu nomaksa, – tam gan es pilnībā piekrītu. Vienotais saimnieciskās darbības konts atvieglos mazajiem uzņēmumiem grāmatvedības visas "būšanas". Faktiski nodrošinās to, kas varēs strādāt bez grāmatvedības pakalpojumiem, jo bankas pienākums būs automātiski no ienākošās summas norēķināt nodokļus un aizskaitīt uz Valsts ieņēmumu dienestam. Līdz ar to atkritīs gan atskaites, gan arī Valsts ieņēmumu dienestā kaut kādi uztraukumi, vai tur viss ir kārtīgi nomaksāts," teica Feldmans.
No nākamā gada mikrouzņēmumu nodokļa likme apgrozījumam līdz 25 000 eiro gadā būs 25% līdzšinējo 15% vietā, bet lielākam apgrozījumam – 40% pašreizējo 20% vietā. Savukārt "ēnu ekonomiku" un nodokļu optimizācijas tieksmi mazinās tas, ka darbinieka mēnešalgai vairs nebūs 720 eiro ierobežojuma.
