Pirmdien pēcpusdienā tikusi pabeigta piektdien iesāktā LM padomes un valdes kopsēde, kurā piedalījies arī uzņēmuma „kreditoru kluba” pārstāvis, valsts pilnvarnieks „Prudentia Advisor”. Pēc padomes priekšsēdētāja Gunta Vilnīša teiktā, sanāksmē spriests, kā rūpnīcas tiesiskās aizsardzības plānu saskaņot ar „kreditoru kluba” interesēm.
„Metalurga” lielākais kreditors ir Valsts kase, kas norāda: konkrēts dokuments tai iesniegts vēl neesot, tāpēc sīkāk komentēt to nevar. Arī viens no nenodrošinātajiem kreditoriem - „Latvenergo” - pagaidām plānu nav redzējis. Tomēr „Liepājas metalurga” padomes priekšsēdētājs Guntis Vilnītis pauž cerību, ka tuvākajā laikā kreditori un arī valdība to saskaņos - līdz 26.augustam, kad plāns būs jāskata tiesai.
„Plāns paredz piesaistīt finansu resursus no kredītiestādēm un arī investora, pirmajā mēnesī tie varētu būt 25 miljoni, kas nepieciešami, lai atjaunotu apgrozāmos līdzekļus. Plānā, kas saistīts tieši ar pašu „Metalurgu” – ir jāveic restrukturizācija: tiem cehiem, tām meitaskompānijām, kas var strādāt un pirkt pakalpojumu ne tikai LM, ir jākļūst patstāvīgām un pašām jāpelna nauda un jānodrošina darbavietas. No tā izrietošais – cilvēku skaits LM ir jāsamazina. Sāpīgs jautājums ir sociālā joma, LM uzturēja ledus halli, sportu un kultūru Liepājā – no tā diemžēl nāksies viennozīmīgi atteikties, nododot to pašvaldības pārziņā,” skaidroja Vilnītis.
Plānā paredzēts, ka uzņēmumam nepieciešamas 25 miljonu latu investīcijas apgrozāmo līdzekļu atjaunošanai, lai septembrī LM atsāktu ražošanu. Plāna projekts paredz nenodrošināto kreditoru parādu kapitalizāciju ar iespēju tos pārvērst akcijās.
Tāpat plāna projektā, kas vēl jāapstiprina tiesā, paredzēts pārdod LM daļas atsevišķās meitas kompānijās, atdalīt daļu pakalpojumus sniedzošos cehus kā atsevišķas juridiskas vienības, pārdot neizmantojamo kustamo un nekustamo mantu, beigt visa veida sponsorēšanas aktivitātes sportā un kultūrā. bet „Ledus halli” nodot nomā Liepājas pilsētas domei par vienu latu gadā.
LM strādniekiem jārēķinās, ka tiek plānots darbinieku skaita samazinājums, vienlaikus solot palielināt vidējo darba samaksu par 59 latiem mēnesī. Šo darbību rezultātā LM aizvien nodrošinās ar darbu līdz 1900 strādājošo, bet visu esošo kreditoru ieguvums būšot vismaz 20 reizes lielāki nekā bankrota gadījumā, sola uzņēmums.
Pēc Vilnīša teiktā, sēdes dalībnieki secinājuši, ka LM ir moderns uzņēmums ar jaunākajām tēraudkausēšanas tehnoloģijām Eiropā, uzņēmumam ir izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis, blakus dzelzceļa pievedceļš un neaizsalstoša osta. Sēdē secināts, ka vienīgais un valstij svarīgākais LM darbības atsākšanas modelis esot īstenot tiesiskās aizsardzības plānu.
„Sēdes dalībnieki saprata, ka valstij ir svarīgas sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas orientējoši 6,8 miljonu latu apmērā gadā. Svarīgs ir arī iedzīvotāju ienākumu nodoklis orientējoši 6,9 miljoni latu gadā,” turpināja Vilnītis.
Sanāksmē esot panākta vienošanās, ka LM norēķināsies ar valsti par kredītiem no „UniCredit”, par Itālijas bankā ņemto kredītu 51 miljonu latu apmērā. „Visa attīstība iespējama tikai pieņemtā plāna ietvaros,” teicis Vilnītis, „turpretim bankrota gadījumā administrators uzņēmuma mantu varētu realizēt provizoriski par 26 miljoniem latu un nodrošināto kreditoru prasījumi, tajā skaitā valsts prasījums tiktu apmierināts labi ja 25% apmērā, bet nenodrošinātie kreditori „Latvenergo”, „Latvijas gāze”, „Stemcor” un citi, visticamāk, neatgūtu neko.”
Ticis runāts arī par to, ka līdz tiesiskās aizsardzības plāna izskatīšanai tiesā 26.augustā netiks rosināta LM bankrota procedūra. Uzņēmuma padome, valde un „kreditoru klubs” apņēmušies darīt visu, lai septembrī rūpnīca atsāktu ražošanu. „Sagaidāms, ka Valsts kase pievienosies uzņēmuma apņēmībai atsākt LM darbību septembrī,” piebildis Vilnītis.
Kā ziņots, LM nonācis finanšu grūtībās, pārtraucis ražošanu, un patlaban tiek pilnveidots tā tiesiskās aizsardzības plāns.
Valsts kase jūlijā no valsts budžeta līdzekļiem samaksāja LM vietā visu rūpnīcas parādu Itālijas bankai „UniCredit S.p.A.” - 67 465 056 eiro jeb 47 414 711 latus. Pirms tam aprīlī Valsts kase Itālijas bankai veica LM valsts galvotā kredīta pamatsummas daļas maksājumu 6 128 456 eiro (4 307 103 latu) apmērā.
