Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta ikgadējā novērtējumā 2022. gadā Latvijas dzimumu līdztiesības indekss pazeminājies: skalā no 1 līdz 100 tas nokrities līdz 61,4, un tas ir zemāk nekā vidēji Eiropas Savienībā.
Eksperti atzīmē, ka Latvijā šis indekss slīd arvien zemāk jau kopš 2019. gada. Tas nozīmē, ka sievietes ir arvien sliktākā situācijā salīdzinājumā ar vīriešiem.
Dzimumu līdztiesības indekss aplūko ne tikai sieviešu un vīriešu līdztiesību darba tirgū, bet plašākā kontekstā. To, kā šis indekss veidojas, ieskicēja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības eksperte Linda Romele: "Tātad dzimumu līdztiesības indekss ir instruments, kurš monitorē progresu dzimumu līdztiesības jomā. Un tas sastāv no sešām kategorijām: darbs, nauda, zināšanas, laiks un nodarbinātība."
Ekspertes nenosauktā indeksa komponente ir vara, un ar to Latvijā ir problēmas, jo pie mums ir maz sieviešu vadošos amatos, īpaši vietvaru līmenī.
Forumā, detalizētāk pētot dzimumu līdztiesības indeksu Latvijā, atklājās, ka situācija pie mums ir ievērojami labāka, ja salīdzina ar 2010. gadu, taču tā sākusi pasliktināties kopš 2019. gada, un ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā, Francijā, Rumānijā. Daļēji tas saistāms ar kovida pandēmiju un karantīnu, kad cilvēki bija spiesti palikt mājās, apvienot mājas dzīvi ar darba dzīvi, to forumā uzsvēra gan eksperti, gan labklājības ministre Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība").
Ministre sacīja: "Pandēmija ietekmēja vardarbības gadījumu skaita pieaugumu, no vardarbības biežāk cieta sievietes. Par to liecina saņemto zvanu skaits uz krīzes tālruņiem, nevalstisko organizāciju sniegtā informācija, kā arī tas, ka no vardarbības cietušo sociālās rehabilitācijas pakalpojumus saņēmušo skaits ir tikai pieaudzis."
Tātad arī vardarbība ir būtisks aspekts dzimumu līdztiesības kontekstā, bet tieši nodarbinātības kontekstā redzams zināms paradokss – Latvijā ir divreiz vairāk sieviešu ar augstāko izglītību nekā vīriešu, bet par spīti tam atalgojuma līmenis strādājošām sievietēm ir zemāks nekā vīriešiem.
Saistībā ar nevienlīdzību sieviešu un vīriešu vidū atklājās arī, ka kopumā pieaug vīriešu un sieviešu nodarbinātība; arvien vairāk cilvēku nodarbināti uz pilnu laiku, strādā 8 stundas dienā, bet vīriešu vidū nodarbinātība aug straujāk.
Tāpat pieaugusi sieviešu pakļautība nabadzības riskam, kamēr vīriešiem šis risks palicis nemainīgā līmenī. Kā forumā pauda viena no runātājām, Dagnija Lejiņa, nabadzībai Latvijā ir "sievietes seja".
Viens no iemesliem nevienlīdzībai – sabiedrībā dziļi iesakņojušies stereotipi
Dzimumu līdztiesība ir svarīga, tā ir vērtība – tā cilvēki atzinuši sabiedriskā domas aptaujās. Vienlaikus atklājas, cik noturīgi ir stereotipi par to, kas ir vai nav piemērots sievietēm vai vīriešiem.
Ar šādiem novērojumiem Dzimumu līdztiesības foruma dalībniekus iepazīstināja SIA "Novatore" līdzdibinātāja Dagnija Lejiņa: "Piemēram, 41% uzskata, ka sievietēm ir jāvelta vairāk laika bērnu audzināšanai nekā vīriešiem; sievietes galvenā loma ir rūpēties par mājokli un ģimeni; vīriešiem ir spēcīgāka loģiskā domāšana nekā sievietēm; vīriešu galvenā loma ir pelnīt naudu; vīrietim ir jāpelna vairāk nekā sievietei; vīrieši ir ambiciozāki nekā sievietes."
Iesīkstējušie priekšstati un salīdzinoši augstā tiekšanās pēc perfekcijas sievietes nereti attur pretendēt uz augstākiem amatiem vai strādāt profesijās, kuras tradicionāli uzskata par "vīrišķīgām", piemēram, informācijas tehnoloģiju jomā.
Uzņēmuma "RigaTechGirls" valdes locekle Aiva Staņēviča stāstīja: "Ja darba sludinājumā ir desmit lietas, sieviete visdrīzāk vēlēsies, lai visas desmit lietas attiektos uz viņu: ka viņa ir divus gadus vadījusi projektus, piemēram, pārzina to valodu, rakstījusi pieteikumus… Kamēr vīriešiem vidēji tie ir 60%. Tāpēc tas arī parāda, ka sievietes ne vienmēr izaicina sevi. Tas muskulis jātrenē, ka tu ej, ka tu māki, ka tu zini un ka tu sevi neapšaubi."
Dzimumu līdztiesības forumā izskanēja, ka risinājums ir izmaiņas darba vidē, mērķtiecīgi kultivējot vienlīdzīgu attieksmi pret abu dzimumu darbiniekiem. Par iedarbīgu tika atzīta arī tā sauktā pozitīvā diskriminācija situācijās, kad viena vai otra dzimuma pārstāvji ir izteiktā pārsvarā, – kā sievietes izglītības jomā un veselības aprūpē vai vīrieši celtniecībā.