Janvārī bezdarbnieku rindās bija gandrīz tūkstotis jauniešu ar augstāko izglītību un nepilni trīs tūkstoši jaunu cilvēku ar vidējo profesionālo izglītību. Lielāko skaitu jauno bezdarbnieku veido iedzīvotāji ar vidējo – pamata - vai vēl zemāku izglītības līmeni.
Jauniešiem vecumā no 15 līdz 25 gadiem vislielākās grūtības atrast darbu ir vīriešiem ar vidējo izglītību un māmiņām pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma. Jaunieši bezdarbnieku rindās pavada aptuveni četrus mēnešus.
Lai vairotu jauniešu konkurētspēju darba tirgū, Labklājības ministrija (LM) iecerējusi nākotnē akcentu likt uz jauniešu papildus izglītošanu. „Pašreiz nav tik slikta, jo pēdējie dati rāda...ka ir 11 valstis kur ir vēl sliktāks nekā Latvijā,” atzīmēja ministrijas pārstāve Ilze Zvīdriņa.
Jauniešu padome gan iebilst, sakot, ka ne visi jaunieši reģistrējas valsts nodarbinātības dienestā. Turklāt Eiropas Savienības statistikas biroja dati liecina, ka 2012.gads noslēdzies ar 31% bezdarbnieku jauniešu vidū. Padomē zināms, daudzi pabeidz mācības un uzreiz dodas darba gaitās uz ārzemēm. „Viena no lielajām problēmām ir informācijas trūkums, nav informācijas tīkla...netiek nogādāta pie viņiem, par iespējam [tikt] pie dažādām apmācībām gan bez maksas, gan ar lielām atlaidēm. Protams, pieredzes trūkums spēlē lielu lomu,” atzina Jaunatnes padomes valdes locekle Karīna Voronova.
Iespējas un līdzekļi ir arī tagad, apgalvo padomes pārstāve, un Eiropas 55 miljoni nav nemaz jāgaida. Ir daudzas mājaslapas internetā, tostarp nevalstisko organizāciju un valsts institūciju vietnes, kur sadrumstaloti atrodama dažāda informācija, taču nav vienota portāla šādam nolūkam. Un jaunieši informācijā apjūk. „Mūsu pārliecība ir tāda, ka jauniešu organizācijas jāiesaista plānošanā. Jo bieži vien valsts institūcijas zina mehānismu, kā to panākt, taču nezina, kā noturēt jauniešu uzmanību un panākt veiksmīgu rezultātu,” skaidroja Voronova.
Saskaņā ar "Eurostat" datiem vēl vairāk jauniešu bezdarbnieku nekā Latvijā ir Itālijā, Slovākijā, Portugālē, Spānijā un Grieķijā.
