Nākamgad pēdējo reizi pārrēķinās krīzes laikā piešķirtās pensijas

Jau no pirmdienas, 1. janvāra, sāksies pensiju pārrēķināšana tiem cilvēkiem, kuriem tās piešķirtas vai pārrēķinātas no 2012. līdz 2015. gadam. Tā ilgs līdz septembrim. Līdz ar to ekonomiskās krīzes laikā piešķirtas vai pārrēķinātas pensijas cilvēkiem visdrīzāk palielināsies. Tāpat no jaunā gada vidus paaugstinās piemaksas apmēru par darba stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada beigām.

„Protams, ka izmaiņas nav pietiekamas,” vērtē Saeimas Sociālo lietu komisijas deputāts un Pensionāru federācijas vadītājs Andris Siliņš. Pēc Labklājības ministrijas datiem, šogad vidējā pensija ir 317 eiro mēnesī. Siliņš to dēvē par pietiekami mazu summu.

Tomēr nākamgad pensionārus gaida arī patīkamas pārmaiņas. 2018. ir pēdējais gads, kad pārrēķina krīzes laikā piešķirtās pensijas, atgādina Labklājības ministrijā.

„Tātad pensijas, kas ir piešķirtas no 2009. līdz 2015. gadam trīs gadu laikā tiek pakāpeniski pārrēķinātas, jo šo pensiju aprēķināšanā pensijas kapitāla noteikšanā tiek ņemti vērā ne tikai pozitīvie kapitāla indeksi, bet arī negatīvie kapitāla indeksi,” skaidro Sociālās apdrošināšanas departamenta eksperte Dace Trušinska. Viņa norāda, ka negatīvos kapitāla indeksus vairs neņems vērā. Tos aizstās ar pozitīviem un pensijas pārrēķinās. Nākamgad plānots pārrēķināt 2012., 2013., 2014., un 2015. gadā piešķirtās pensijas. Ministrijā vērtē, ka tas ir ļoti liels apjoms. Nākamā gada laikā būs jāpārskata vairāk nekā 67 tūkstoši pensiju lietu.

„Te es gribētu vērst uzmanību, ka cilvēkiem nekas nav jādara. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra to darīs automātiski līdz nākošā gada septembrim. Ja šī pārrēķinātā pensija būs lielāka, tad starpību samaksās no nākošā gada janvāra. Bet ar janvāri jau nebūs uzreiz šīs pārskatītās pensijas. Tās varbūt būs maijā vai jūnijā, vai augustā, bet līdz nākošā gada septembrim tās visas tiks pārskatītas,” saka Trušinska.

 Grūti prognozēt vidējās izmaiņas, jo katram cilvēkam pensiju pārskatīs individuāli.  „Piemēram, šogad pārrēķinātās pensijas, kur bija piemēroti divi negatīvie kapitāla indeksi, vidējais pieaugums bija 49 eiro tām, kas piešķirtas 2011. gadā,” norāda Trušinska. “Tās, kas ir 2012. gadā piešķirtas, tur jau būs trīs negatīvie indeksi. Tātad šis pieaugums būs lielāks. Varētu tā cerēt, ka būs lielāks. Savukārt tie, kam ir 2015. gadā, tur jau ir trīs negatīvie un savukārt arī trīs pozitīvie indeksi, kuri visi tiks aizstāti ar vieninieku. Un tur jau jāskatās. Tie negatīvie ar pozitīvajiem izlīdzinās beigās,” viņa pauž.

Trušinska piebilst - ja cilvēks pēc aģentūras lēmuma saņemšanas to neizprot, var vērsties Sociālajā nodaļā.

Izmaiņas skars arī pensionārus, kas maksā iedzīvotāja ienākuma nodokli, norāda Siliņš. „Pirmkārt, ir palielināts pensionāru neapliekamais minimums no 235 uz 250 eiro. Otrkārt, ir samazināta nodokļu likme no 23% uz 20%,” atzīmē Siliņš.

Tāpat tiem iedzīvotājiem, kas pensionējušies līdz 1996. gadam paaugstinās piemaksu par darba stāžu. Ja līdz šim tas ir viens eiro, tad no nākamā gada 1. jūlija tas būs pusotrs eiro. Šobrīd piemaksa ir 20 eiro par 20 gadiem. Savukārt no nākamā gada vidus tā būs 30 eiro par 20 gadiem, skaidro ministrijā.

Arī pensiju indeksācijā nākamā gada oktobrī paredzētas izmaiņas. „Pensiju indeksācijā tiek ņemti vērā divi lielumi. Tā ir inflācija un algas pieauguma procenti. Un šogad ņēma 50 % no šī algas pieauguma procentiem,” bilst Trušinska. “Savukārt nākamgad cilvēkiem ar lielu darba stāžu šī indeksa daļa būs lielāka. Ja darba stāžs ir no 30 līdz 39 gadiem, tad 50% vietā tiks ņemti vērā jau 60%. Savukārt, ja darba stāžs ir 40 un vairāk darba gadi, tad 50% vietā būs 70%,” saka Trušinska.

Jāņem vērā arī tas, ka nākamgad pensionēšanās vecums paaugstināsies par trim mēnešiem. Tātad nākamgad vecuma pensiju varēs pieprasīt no 63 gadiem un trim mēnešiem, ja darba stāžs būs 15 gadi. Paaugstināsies arī priekšlaicīgās pensijas pieprasīšanas vecums. To varēs prasīt no 61 gada un trīs mēnešu vecuma, ja darba stāžs būs 30 gadi.