Kokrūpniecības nozare ir viena no spēcīgākajām un konkurētspējīgākajām Latvijas nozarēm, kas atzīts arī Eiropas Komisijas pētījumos. Tomēr arī Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvics ar kritisku pieskaņu izteicās, ka viena no lietām, ar ko līdz šim esam pelnījuši, ir neapstrādāts koks. Taču kokrūpnieku federācijā tam negrib piekrist.
Skaitļi rāda, ka no aptuveni 12 miljoniem kubikmetru Latvijā iegūtās koksnes salīdzinoši ik gadu tikai nepilnus trīs miljonus kubikmetru Latvijā neapstrādā.
"Jā, gadās kaut kur kaut kāds žiperīgs zellis nedaudz izved, bet principā mēs izvedam tikai papīra malku. Lietas koku Latvijā pārstrādā," pauž Kokrūpniecības federācijas pārstāvis Andris Plezers.
No kopējā gada eksporta vērtības divu miljardu eiro apmērā neapstrādātā daļa ir 200 miljoni. Apjoma ziņā šādas koksnes eksports pēdējo desmit gadu laikā sarucis teju divas reizes. "Pēdējos 10 gados attīstās kurināmās koksnes produkti. Ļoti daudz veidojās granulu ražošanas rūpnīcas, brikešu ražošanas rūpnīcas, kokogļu ražotāji, šķeldotāji. Ja agrāk tā bija kurināmā šķelda, kura gāja prom uz Zviedriju, tad tagad jau mēs ražojam nevis kurināmā šķeldu, bet celulozes šķeldu, kas ir daudzreiz dārgāka," salīdzina Plezers.
Arī zāģmateriālu agrāk Latvija sūtījusi prom teju neapstrādātu, bet tagad esot gan kaltes, gan ēvelēšana, kas pievienoto vērtību audzē. Plezers uzsver, ka no kopējā valsts turīguma viedokļa nozīmīga, piemēram, ir mēbeļu ražošana. Arī tur ir labi panākumi. Mēbeļu ražotājs "Daiļrade koks" 2014. gadā strādāja ar 17,8 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 21% vairāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Šogad uzņēmums saņēma eksporta izcilības balvu.
No tā, ko ražo "Daiļarde koks", tikai neliela daļa paliek Latvijā. Piemēram, bērnu krēsliņi, kas ir gan kā krēsliņi, gan, piemēram, taburete, ceļos uz Austrāliju vai Jaunzēlandi
Austrālijas un Jaunzēlandes tirgu uzņēmums gan tikai tagad sācis pamazām iekarot. Galvenās eksporta valstis ir Vācija, ASV un Somija. Latvijā paliek tikai 10% uzņēmuma saražotās produkcijas. Taču, lai varētu konkurēt, ir gan jānodrošina kvalitāte un jāatrod sava niša, gan jāiegulda ražošanā
"Savā laikā mēs esam investējuši ļoti daudz, nopirkuši ražotnes un attīstījuši tās," saka uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andris Jansons. "Pēdējos gados mēs cenšamies vairāk izmantot iepriekšējo gadu investīcijas un tādā veidā vienkārši uzlabojot to, kas ir un gūstot atdevi. Bet investīciju jautājums ir ārkārtīgi svarīgs, jo tehnoloģijas iet uz priekšu, un par to nemitīgi jādomā," norāda Jansons.
Svarīgi ir likt lietā intelektu, lai atšķirtos, uzsver nozares pārstāvji - sadarboties ar amatniekiem, dizaineriem. Rīgas Tehniskās universitātes profesors Vilnis Kazāks, kurš māca amatniecības tehnoloģijas un dizainu studentiem, arī atzīst, ka daudz varam panākt tieši ar savu unikālo pieeju.
"Tā Latvija gan ir dīvaina zeme - cilvēki dzīvi kokos un ēd sēnes, nokāpj zemē un taisa jocīgas mēbeles. Mums vajag šo leģendu, un to vajag dzīt cauri," mudina Kazāks.
Par to, ka pieliekot zināšanas, var radīt unikālas lietas, Kazāks pauž pārliecību, rādot pat mācību procesā tapušās lietas.
Domājot par to, kā izmantot arī tos kokus, ko joprojām ved ārā, Andris Plezers gan atzīst, ka kurināmās koksnes niša vēl nav piepildīta. Savulaik Latvijā gribēja būvēt celulozes rūpnīcu, taču investoru noteikumi neesot bijuši pieņemami.
