Kaut arī pašu mājās izglītības nozare – gan vidējā, gan augstākā izglītība – daudz tiek kritizēta, ārzemju studentu skaits Latvijā pieaug par aptuveni 10% gadā. Patlaban augstākās izglītības eksports tautsaimniecībā ik gadu ienes vairākus desmitus miljonus eiro, bet potenciāls ir ievērojami lielāks. Dažas augstskolas jau pirms ilgāka laika atklājušas ārvalstu studentu vērtību, citas šajā lauciņā tik tikko ienākušas.
Lielā daļā Rietumeiropas un Skandināvijas augstskolu vietu veterinārmedicīnas programmās ir krietni mazāk nekā studētgribētāju. Apņēmīgākie ārzemju jaunieši meklē iespēju studēt citās valstīs, un šogad pirmoreiz viņiem bija iespēja iestāties Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU). Turp devusies arī Karina Ringa no Vācijas, kur lielās konkurences dēļ nav izdevies iestāties vietējās augstskolās.
"Mums veterinārmedicīnu māca mazās universitātēs, tāpēc tur ir tikai kādas 200 vietas un tūkstoši pretendentu. Eiropā bija arī citas opcijas, bet tās bija diezgan dārgas un būtu grūti iestāties, jo pretendentu ir daudz. Skatījos uz augstskolām Vācijā, Ungārijā, Austrijā un Spānijā," stāstīja jauniete.
Veterinārmedicīnas students no Honkongas Mikijs Čans atklāj, ka interesējošo studiju programmu atradis LLU mājaslapā. "Studijas šeit nav pārāk dārgas, turklāt tās ir angliski, tāpēc atbraucu šurp," piebilst students no Honkongas.
Studenti ir ieguvēji, jo tiek pie kārotās izglītības, tikmēr augstskolai tā ir iespēja tikt pie papildu naudas, jo ārvalstu studentam gada mācību maksa veterinārmedicīnā ir par 4200 eiro lielāka nekā vietējiem studentiem.
"Studentu skaits Latvijā samazinās demogrāfisku iemeslu dēļ. Konkurence par palikušajiem vidusskolu absolventiem arī ir pietiekami liela. Tas resurss ir ierobežots. Valsts atbalsts augstākajai izglītībai ir nepietiekams, tāpēc jāmeklē resursi ārzemēs. Un ārzemju studenti ir resurss, ko mēs ienesam šeit Latvijā, Latvijas tautsaimniecībā un Latvijas Lauksaimniecības universitātē," teica LLU Starptautiskās sadarbības centra vadītājs Voldemārs Bariss.
Ārzemju studenti palielina konkurenci studentu vidū, pieaug skolas starptautiskais prestižs, veidojas starptautiskas mācību programmas.
LLU izglītības eksportēšanā sper pirmos soļus – pie viņiem šogad mācās deviņi ārzemnieki. Rīgas Stradiņa universitātē un Rīgas Tehniskās universitātē katrā ir ap 1500 studentiem no ārzemēm, Latvijas Universitātē šogad 344. Taču augstskolas ne tuvu nav vienīgās ieguvējas. Aprēķināts, ka pie pašreizējā ārzemju studentu skaita Latvijas tautsaimniecībā kopumā ienāk vairāk nekā 30 miljoni eiro.
"Izglītības eksports ir multiplicējošs ekonomiski. Ja studenti šeit dzīvo, viņi pērk visu kaut ko, viņi izmanto pakalpojumus, un līdz ar to tā nauda ienāk arī citās jomās. Un caur šo iegūst ekonomika kopumā," stāsta Augstākās izglītības eksporta apvienības valdes priekšsēdētājs Imants Bergs.
Šī arī ir iespēja piesaistīt Latvijai gaišākos ārzemju prātus. 2012. gada pētījums rāda, ka no visiem ārzemju studentiem pēc mācību beigšanas Latvijā paliek dzīvot un strādāt vien 2%, kas ir ļoti neliels cipars.
Taču nevar sēdēt un gaidīt, ka jaunie eksperti paši iedomāsies par palikšanu šeit. Ja gribam paturēt gudrākos, tas ir apzināti jāveicina, uzskata eksperts.
"Un tur ir ārkārtīgi daudz aspektu. Viens – tie ir normatīvi, vai viņam ir iespēja šeit palikt. Otra lieta – vai mūsu bizness ir gatavs šādu ārvalstnieku nodarbināt, jo liela daļa šo ārvalstnieku nav Eiropas Savienības pilsoņi, līdz ar to ir jākārto dokumenti; vai bizness ir gatavs pie tā piestrādāt? Trešā lieta – vai mēs kā sabiedrība esam gatavi, ka šeit ir arī ārzemnieki," piebilst Bergs.
Nereti students, izvēloties valsti, kurā mācīties, skatās ne tikai uz studiju piedāvājumiem, bet arī dzīves apstākļiem. Taču Latvijā jau šobrīd katastrofāli trūkst kvalitatīvu kopmītņu.
Augstākās izglītības eksporta apvienība aprēķinājusi, ja šobrīd ieguldītu 50 miljonus eiro modernu kopmītņu uzbūvēšanai, kurās mitinātos visu lielāko augstskolu studenti kopā, tad jau pēc dažiem gadiem šī nauda – caur piesaistītajiem studentiem un viņu tēriņiem - atgrieztos tautsaimniecībā desmitkārtīgi.
"Un te ir tas jautājums, vai mēs būvējam ūdensvadu lauku ciematā, kur ir 10 iedzīvotāji un ieliekam tur kādus 3 miljonus, man nav skaidrs kā pilsonim, kāda tur būs atdeve?
Šeit, kur var ielikt konkrētu naudu – 50 miljonus un dabūt atpakaļ sabiedrībai pusmiljardu, tas netiek darīts. Man tas nav skaidrs! Es to nesaprotu," teica Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis.
Neviena no ministrijām, kur apvienība ar kopmītņu ideju vērsusies, pagaidām nav izrādījusi atsaucību.
