"Latvijas finieris" ir viens no Latvijas lielākajiem un konkurētspējīgākajiem uzņēmumiem. Nodarbina ap 2500 strādājošos. Vidējā alga 1125 eiro pirms nodokļu nomaksas. Attīstības stratēģiju uzņēmumam raksta 100 cilvēki – tikpat, cik Saeimā deputātu. Uzņēmums nav no tiem, kur visstraujāk ceļ algas. Tomēr cenšas tās tuvināt Eiropas līmenim.
"Varbūt mums šodien ir vairāk jādomā par cilvēku, par darba samaksu, nevis par ēkām, ceļiem, daudzām citām lietām un materiāliem.
Jo varbūt šajā periodā ir ļoti svarīgs tieši labi apmaksāts, kvalitatīvs darbs – vairot uzticību sabiedrībai, ka mēs kopā visi varam nopelnīt, lai iegūtu šo stabilitāti," teica AS "Latvijas finieris” padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.
"Latvijas finierī" rēķina, pie kāda līmeņa darbinieki nebrauktu prom. Un šobrīd algas pieaudzē vidēji par 7%-9% gadā. Latvijā kopumā privātajā sektorā algas šogad palielinātas aptuveni par 7%, bet valsts sektorā – apmēram par 5%, liecina Finanšu ministrijas dati par situāciju pirmajā pusgadā.
Pieaugums valsts pusē ir pārāk mazs. Tāpēc risks, ka labākie darbinieki vai nu aiziet uz privāto sfēru, vai aizbrauc, citējot tagadējo Valsts kancelejas vadītāju, atzīst arī Fiskālās disciplīnas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.
"Ja jūs maksājat ar zemesriekstiem, jūs saņemat pērtiķus! Nu loģiski! Ja tu gribi kvalificētu cilvēku, tev viņam alga ir jāmaksā. Nu, ko tu darīsi!," teica Kazāks.
"Latvijas finierī" lēš – pret Zviedrijas vai Somijas algām Latvijas vidējā, ņemot vērā pirktspējas atšķirības, ir 40%. Taču, pierēķinot ēnu ekonomiku un nenomaksātos nodokļus - patiesībā ap 60%. "Latvijas finierī" jau pērn bija 70%, un var prognozēt, ka pēc aptuveni pieciem gadiem būs jau 80-90% no somu un zviedru algām. Tātad vidēji Latvijā jau arī ap 70%. Ļoti labs sniegums, ja pirms 20 gadiem bija tikai pārdesmit procenti.
Mudinot algas celt arī valsts sektorā, tiek aicināts atteikties no aizspriedumiem, kas neļauj maksāt par smadzeņu piesaisti atbildīgos valsts amatos. Piemēram, ka nedrīkst celt algas, ja nav paceltas pensijas.
"Mēs nerunājam, ka algu līmenis ir jāceļ pa perimetru visiem. Būtu jāsāk ar tiem kritiskajiem amatiem, kur šis atbildības līmenis ir ļoti augsts, kur pieredze ir ļoti svarīga. Un tad skatāmies tālāk," sprieda Kazāks.
Gan uzņēmējs, gan eksperts atzīst – nav šaubu, ka jāceļ arī produktivitāte un jānotur konkurētspēja. Tiklab uzņēmumam, kā valstij jāizvērtē nelietderīgie naudas tēriņi un kvalitatīvāk strādājošiem jāļauj nopelnīt vairāk.
"Latvijas finiera" rūpnīcā Rēzeknē ir radīta jauna sistēma, kā novērtēt darbinieku zināšanas un prasmes. Šis projekts startēja pirms aptuveni pusotra gada. Tad visiem darbiniekiem bija pilnīgi vienāds punktu skaits. Tagad var redzēt, cik katrs darbinieks ir pieplusojis savām prasmēm un zināšanām. Un vēlāk šī sistēma tiks attiecināta arī uz algu palielinājumu rūpnīcā.
"Un, mūsuprāt, arī valsts sniedz pakalpojumu cilvēkiem un, protams, lai būtu kopā visa sabiedrība, attīstītos, mums ir nepieciešams šis redzējums, ka mēs vienādi spējam uzlabot darba ražīgumu kā publiskajā, tā privātajā sektorā, sniedzot pakalpojumus, ražojot produktus. Tātad – ir jākļūst efektīvākiem. Tie, kuri ir efektīvi, – ir jāatalgo ar lielākiem atalgojumiem," teica Biķis.
"Tas ir politisko partiju brieduma jautājums – kā tiek nosprausti mērķi. Ja mēs skatāmies uz politiskajām partijām - nevienai nav tāds permanents aparāts, teiksim, domnīca, kas strādātu pie viņu ekonomiskās politikas un tādām lietām," teica Kazāks.
Tāpēc labi būtu vismaz pārņemt labos piemērus no veiksmīgākajiem uzņēmējiem.
