Gan efektīvāk, gan mazāk efektīvi, bet tiek atzīts, ka kopumā veiksmīgi noslēgumam tuvojas iepriekšējais Eiropas fondu apguves posms. 4,53 miljardi eiro, ko Latvija saņēma 2007.-2013.gadā, ir ieguldīti 14 nozarēs.
Lielākā daļa transportā – gan renovēti autoceļi 930 kilometru garumā, gan izbūvēti jauni dzelzceļa posmi - 50 kilometru garumā. Vides jomā – uzlabota ūdensapgāde un atkritumu apsaimniekošana. Atbalstīta uzņēmējdarbība un inovācijas, izglītībā modernizēti mācību kabineti, piešķirtas stipendijas pētniecībai. Nodarbinātībā – radīts vairāk nekā 5000 darbavietu, pārkvalificēti bezdarbnieki.
Jaunajā periodā Latvija var pretendēt uz 4,4 miljardiem eiro. Mērķēts konkrētāk uz investīcijām deviņās prioritātēs. Transporta sistēmas attīstībai joprojām visvairāk – 26%. Bet, piemēram, atsevišķi izcelts atbalsts pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai (11%) un atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem (7%).
Diemžēl Eiropas nauda kavējas par aptuveni diviem gadiem. Prognozē, ka nākamgad Latvija var zaudēt ap 159 miljoniem.
"Tas process diemžēl ir ļoti lēns un arvien atliekas un atliekas. Tas nozīmē – ja jums ir jāinvestē – visticamāk – investējiet tagad! Negaidiet to naudu, kad viņa atnāks. Jo no sākuma viņu piešķirs. Tad tikai izveidos to kapacitāti – piemēram, pašvaldībās. Un – tad, kad tas uzņēmums tur tiks iekšā, tas ir gads, divi, varbūt pat vairāk. Tas ir zaudēts laiks. Ja mēs neinvestēsim tagad, tad mūsu konkurenti aizskries mums priekšā un viņus noķert jau būs grūtāk," teica Latvijas Fiskālās disciplīnas padomes pārstāvis Mārtiņš Kazāks
Ieteikums, kas izskan – kamēr Eiropas nauda kavējas, vēl jo aktuālāk būtu rūpīgi izvērtēt ieguldījumu lietderību.
"Katrs santīms jeb eirocents, ko mēs ieguldām no Eiropas fondu līdzekļiem, viņš jāiegulda ar domu – kāda būs atdeve? Kas nāks atpakaļ? Nevis vienkārši – ielikām un viņš tur pazuda. Apēšanai. Ielikām vienu eirocentu, gribam dabūt ārā 4,5 un 10. Caur tādu prizmu," vērtē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis.
"Manuprāt, būtu šos struktūrfondus un visas naudas, kas ir valdības rīcībā pieejamas, būtu ļoti vienkārši sadalīt. Ir augsta pievienotā vērtība? Ir potenciāls? Vai nav? Nav? Liekam malā! Un tikai tādā veidā," sprieda Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs.
Latvijas Bankas prezidents rosina stimulēt tās pašvaldības, kuras atbalsta ražojošus projektus, un prēmēt tos ministriju darbiniekus, kuri spēj iekustināt naudas plūsmas.
Kavēšanās ziņā Latvija gan nav unikāla - lēni fondus apgūst arī citas dalībvalstis. Tomēr mūsu ministriju vidū vidū četras – Ekonomikas ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Satiksmes ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija – pat nav vēl spējušas sagatavot naudas saņemšanai nepieciešamos Ministru kabineta noteikumus.
Uz jautājumu, kāpēc tā, ministriju atbildes ir visai līdzīgas – tiek vainota pārāk gara sakaņošanas procedūra ar ES izvirzītajiem kritērijiem. Esot grūti vienoties starp dažādām institūcijām un projektos iesaistītajām pusēm ar pretrunīgiem viedokļiem. Tas esot laikietilpīgi.
