Pēc astoņiem gadiem un neskaitāmiem skandāliem Grieķija tomēr spēja pabeigt starptautisko aizdevumu programmu. Tā bija jau trešā palīdzības programma, ko Atēnām sniedza Eiropas Komisija (EK) un citi aizdevēji. Starptautiskais Valūtas fonds šoreiz pēc būtības nav piedalījies.
Lai arī tagad Grieķija var pakāpeniski atgriezties pie normālas dzīves, Brisele tik un tā vēlas pieskatīt Atēnu rīcību. Tādēļ augusta vidū tiks uzsākta Grieķijas pastiprinātā uzraudzība.
Tomēr Eiropas Savienības finanšu komisārs Pjērs Moskovisī mierina, ka tas nebūs vēl viens aizdevums vai papildu reformu programma.
"Šis plāns ir radīts, lai Grieķija varētu turpināt īstenot reformas un spētu pārliecināt investorus, aizdevējus un arī Grieķijas iedzīvotājus, ka valsts turpina īstenot atbildīgu budžeta politiku. Pastiprinātā uzraudzība neprasa nekādas papildu reformas, pasākumus vai soļus klāt pie tā, kas jau ir pieņemts. Palīdzības programmas noslēgums nozīmē, ka jau ir apstiprinātas 450 dažādas reformas, vairumu no kurām atbalstīja Grieķijas parlaments, un ir veikta ļoti būtiska budžeta korekcija," skaidro Moskovisī.
Arī EK priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis uzsver, ka Grieķijas ekonomikā joprojām ir daudz problēmu, tādēļ valsts atlabšanas kurss būtu rūpīgi jāuzmana. Ir arī ne mazums ekonomistu, kuri uzskata, ka Grieķijas parāds ir pārāk liels un ilgtermiņā valsts nespēs ar to tikt galā.
Līdz ar to pastiprinātai uzraudzībai būtu jānodrošina, ka Briselei tiek regulāri sniegta izsmeļoša informācija par notiekošo Grieķijā.
Tāpat Dombrovskis norādīja, ka pagājušajā mēnesī EK apņēmās atbalstīt vēl 32 reformu projektus Grieķijā. Starp tām ir tiesu sistēmas reforma, efektīvāka nodokļu iekasēšana un Grieķijas Attīstības bankas izveidošana.